JIC direktors plt. A.Mirbahs: Valsts aizsardzības mācība – lai jauniešos stiprinātu pilsonisko apziņu un patriotismu

Nodarbības notiek jaunsargu instruktoru vadībā. Sīkāk par valsts aizsardzības mācību pilotprojektu stāsta Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.

Šogad uzsākām pilotprojektu 13 Latvijas skolās: Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Zemgales, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Raunas, Kalnciema, Balvu profesionālā, Staiceles Sporta profesionālajā, Daugavpils 16., Rīgas 28. un Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolā.

Kāds ir valsts aizsardzības mācības mērķis?
Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu, patriotismu, kā arī apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, bet, un šeit es vēlētos uzsvērt, ka primārais valsts aizsardzības mācības mērķis ir attīstīt valstij lojālu pilsoni – pilsoniskā apziņa un patriotisms ir galvenais uzstādījums.

Kompetences, kuras mēs vēlamies attīstīt valsts aizsardzības mācībā, ir pilsoniskās apziņas veidošana un patriotiskā audzināšana, līderība un saliedētības attīstīšana jeb darbs komandā, kā arī valsts aizsardzības prasmju attīstīšana, kas sevī ietver militārās prasmes.

Ko jaunieši apgūst valsts aizsardzības mācībā?
Valsts aizsardzības mācības sastāv no četrām lielām jomām, kas ir valsts audzināšana, valsts vēsture un lokālā vēsture, dzīves skola un militārā joma. Valsts audzināšana sevī ietver patriotisko audzināšanu. Valsts vēsturē mēs nemācam tās pašas lietas, kas tiek mācītas vidusskolā, bet akcentu liekam uz Latvijas brīvības cīņām un Neatkarības karu. Apgūstot valsts vēsturi, uzsvars netiek likts uz teorētiskām nodarbībām, bet praktiskām. Tas darbojas tā, ka jaunieši iet ārā, paši veic izpēti, skatās filmas un diskutē par tām. Viņi paši veido vēsturisko apziņu. Lokālā vēsture nozīmē to, ka tiek apgūta viela par konkrētu vietu, kur atrodamies. Tiek pētīta tās vietas vēsture, kas tur ir noticis un cilvēki, kuri tur dzīvo, un tā tālāk.  Dzīves skola sevī ietver līderību, komandas darbu un fizisko sagatavotību, kas nav atsevišķa nodarbība, bet caurvij pārējās nodarbībās apgūtās kompetences. Piemēram, orientēšanās, tā ir fiziska nodarbe, tā pat kā ierindas mācība, kurā soļo. Ceturtajā mācību jomā, kas ir militārā joma, mēs mācām tās pašas iemaņas, kas tiek apgūtas Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Kājnieku skolā 1. līmenī.

Kā valsts aizsardzības mācību nodarbības tiek integrētas mācību procesā?
Valsts aizsardzības mācības nodarbības notiek 10., 11. klasē. Mācību gada ietvaros jaunietim septembrī tiek piedāvāti obligātās izvēlēs mācību priekšmeti – fizika, ķīmija un arī valsts aizsardzības mācība. Ja jaunietis izvēlas apgūt konkrēto priekšmetu, tas kļūst par obligātu. Ja apgūstot, piemēram, valsts aizsardzības mācību sekmes nav atbilstošas, apgūstamā viela nav ieinteresējusi pēc mācību pusgada vai gada, prakse ir analoģiska kā ar ķīmiju vai citiem izvēles priekšmetiem.

Valsts aizsardzības mācībā uzsvars nav uz teorētiskām nodarbībām, bet uz praktiskām. Teorija valsts aizsardzības mācībā nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā nodarbību skaita. Nodarbības centāmies izkārtot tā, ka, piemēram, pirmās divas ir teorijas nodarbības, pēc tam soļošana, orientēšanās, soļošana atpakaļ uz skolu un tad kāda nodarbība mācību iestādes telpās. Šāda sistēma arī ir izveidota ar nodomu, jo ne pie visām mācību iestādēm ir nepieciešamā infrastruktūra, piemēram, nav blakus vietas, kur var orientēties. Tātad ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt nodarbību izkārtojumu, lai netiktu iztērēts laiks un nebūtu zaudēta kāda plānotā nodarbība. Protams, nodarbību izkārtojums tiek pielāgots katrai mācību iestādei.

Nodarbības apzināti tiek realizētas 10. un 11. klasē, jo nevēlējāmies, lai 12. klasē jaunieši tiktu traucēti sagatavoties eksāmeniem vai tālākai dzīves veidošanai. Valsts aizsardzības mācības notiek vienu dienu reizi mēnesī. Tātad deviņi mācību mēneši – deviņas valsts aizsardzības nodarbības dienas, katrā dienā astoņas nodarbības.

Pēc 10. un 11. klases tiek arī rīkotas divas nometnes, kas nav kā obligāts mācību saturs, kā tas ir mācību gada ietvaros, bet gan interešu izglītība jeb apmeklētas pēc uz brīvprātības principa. Nometnes notiek laika posmā, kad nav skola – no jūnija līdz augustam noteiktās vietās Latvijā. Jauniešiem piedāvātās vasaras nometnes pēc 10. klases ilgst 10 dienas, bet pēc 11. klases – 11 dienas. Svarīgi zināt, ka tikai tie jaunieši, kuri būs izgājuši visus četrus posmus, kas ir 10. klases nodarbības skolā, nometni pēc 10. klases, 11. klases nodarbības un nometne pēc 11. klases – tikai šie jaunieši būs ieguvuši izglītību, kas ir ekvivalenta Kājnieku skolas 1. līmeņa izglītībai.

Vai tiek veikti testi, vai pārbaudījumi?
Tā pat kā citos mācību priekšmetos, arī valsts aizsardzības mācībā, jaunieši tiek vērtēti un tiek liktas atzīmes. Attiecīgi arī nometnēs ir testi, kur tiek vērtētas praktiskās un teorētiskās iemaņas.

Un kāda sistēma ir vidējās profesionālās izglītības iestādēs?
Vidējās profesionālās izglītības iestādēs ir nedaudz citādāka pieeja. 1. kursā ir iespēja ņemt dalību Jaunsardzē un valsts aizsardzības mācība tiek apgūta 2.,3. kursā un tam ir trīs iemesli – pirmkārt, dažreiz pēc 2. kursa vēl visi jaunieši nav sasnieguši 18 gadu vecumu, kas ir svarīgi, lai varētu šaut ar triecienšauteni. Otrkārt, ja mācības notiktu 1., 2. kursā tiktu pazaudēta saikne ar 3.,4. kursu un treškārt, atnākot uz tehnikumu, jaunieši nav bijuši Jaunsardzē. Tātad viņiem ir iespēja iesaistīties Jaunsardzē 1. kursā, lai saprastu vai viņiem vispār ir interesējoša šī joma. Ir vēl kāds aspekts apgūstot valsts aizsardzības mācību vidējās profesionālās izglītības iestādē – 4. kursā, vietās, kur profesionālās izglītības iestāde piedāvā apgūt tādu pašu izglītību, kāda ir apkārtnē esošā Nacionālo bruņoto spēku vienībā, jaunietis šo specialitāti var apgūt attiecīgajā vienībā. Reāls piemērs ir Kuldīgas tehnikums, kur viena no specialitātēm ir mehāniķis un Kuldīgas Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljons nodarbina daudz mehāniķu, attiecīgi jaunieši var iziet praksi šajā Zemessardzes bataljonā.

Kādas prasības ir jāizpilda skolām, lai ieviestu valsts aizsardzības mācību un kāda bija atsaucība?

Nākamgad februārī ir plānots izsludināt nākamo atvērto konkursu, kur skolas var pieteikties uz nākamo kārtu 2019./2020. mācību gadam. Lai pieteiktos, skolām ir jāizpilda trīs kritēriji:

1. Skolā ir jābūt Jaunsardzes un informācijas centra instruktoram, kuram ir atbilstoša izglītība, lai pasniegtu valsts aizsardzības mācību;
2. Skolai ir jābūt gatavai pielāgot mācību procesu. Tas nozīmē, ka mācību process ir jāizkārto tā, lai valsts aizsardzības mācības nodarbībām tiktu atvēlēta viena diena;
3. Ir jānodrošina nepieciešamā infrastruktūra – kabinets, noliktava un, ja ir iespējams, arī šautuve.
Atsaucība ir ļoti liela. Šogad uz pilotprojekta izsludināto aicinājumu pieteicās vairāk nekā 100 skolas, tomēr mēs nolēmām mācības uzsākt skolās, kur valsts aizsardzības mācības tika jau realizētas pēc vecā modeļa. Runājot par pašiem audzēkņiem, arī atsaucība no viņu puses ir liela, godīgi sakot, lielāka nekā bijām cerējuši un izaicinājumi ir mazāki nekā bijām gaidījuši.

Kā Jums šķiet – kā ir izdevusies valsts aizsardzības mācības ieviešana?
Precīzāk varēšu pateikt janvārī, kad tiksimies ar skolām un pašvaldībām, bet gribētu domāt, ka nav tāda būt vai nebūt jautājuma, bet gan - kā labāk.