Lai arī Zviedrija nav NATO dalībvalsts, tā ir stratēģiski svarīgs spēlētājs Eiropas drošības kontekstā. Pēdējo gadu laikā Zviedrija ievērojami stiprinājusi aizsardzības nozari. 2017. gadā pēc daudzu gadu pārtraukuma Zviedrijā atkal atjaunots obligātais militārais dienests. Pēdējo piecu gadu laikā aizsardzības nozarē ieguldīti teju 300 miljoni eiro – tiek modernizēta armija, plānots pirkt jaunas ieroču sistēmas, organizēt augstākā līmeņa apmācības, stiprināt sadarbību ar citām valstīm. Kāpēc tas tiek darīts – to aizsardzības nozares ziņu portāls “Sargs.lv” vaicāja Zviedrijas aizsardzības ministram Pēteram Hultkvistam (Peter Hultqvist).
“Mēs neesam naivi, redzam, kas notiek apkārt, redzam, ko dara Krievija. Saprotam, ka mums jāmodernizējas, jāsadarbojas ar citām valstīm un vajadzības gadījumā jāprot rīkoties kopā,” pauda Pēters Hultkvists. Viņš piemetina, ka Zviedrijas sabiedrība obligātā militārā dienesta atjaunošanu uztvērusi atbalstoši, jo visi saprot, ka ārējo militāro draudu līmenis strauji paaugstinās.
Par to, ka Zviedrija militāro spēju stiprināšanu veic ļoti pārdomāti, liecina fakts, ka jau 2017. gadā Zviedrija paziņoja par jaunas armijas vienības izveidi Gotlandes salā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Gotlandē atkal ir pastāvīga bruņoto spēku vienība vairāku simtu karavīru sastāvā.
Savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ Gotlande sniedz būtiskas militārās priekšrocības attiecībā uz kuģošanas kontrolēšanu, gaisa telpas kontroli virs Baltijas jūras un iespējām izvietot militārās vienības un ieroču sistēmas.
P. Hultkvists apstiprināja, ka šobrīd investēts tiekot visās aizsardzības jomās – gan artilērijas un mehanizācijas projektos, gan kiberdrošības sistēmās. Tikpat svarīga esot ar personāla apmācība. “Karavīri trenējas kopā gan ar kaimiņiem Somiju un Norvēģiju, gan Baltijas valstīm, Poliju un ASV. Piemēram, šī gada jūnijā Zviedrijas karavīri kopā ar Latvijas un vēl septiņu sabiedroto valstu karavīriem piedalījās Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku militārajās mācībās “Baltic Protector 2019”, bet septembrī iesaistījās mācībās “Detonators 2019”. Rēķinu, ka pēdējos gados starptautiskās militārās mācībās piedalījušies vismaz 20 000 zviedru karavīru,” tā Zviedrijas aizsardzības ministrs.
Zviedrijas karavīri Latvijā notiekošajās starptautiskās militārās mācībās "Detonators 2019". Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Uz portāla “Sargs.lv” jautājumu – vai Eiropai vajadzīga sava Eiropas armija, Zviedrijas aizsardzības ministrs P. Hultkvists atbild noraidoši. “Nedomāju, ka mums vajag divas organizācijas, kas darbojas vienā jomā. Zviedrija un Somija gan nav NATO dalībvalstis, taču esam gatavi piedalīties atsevišķās alianses vadītās starptautiskās misijās, ja būtu tāda vajadzība. Turklāt daudzos militāros projektos ar citām NATO dalībvalstīm jau darbojamies.”
Portāls “Sargs.lv” arī vēlējās uzzināt, kas Zviedrijas aizsardzības ministru šobrīd satrauc visvairāk.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Vai pieaugošo militāru draudu dēļ Zviedrija apsver domu kļūt par NATO dalībvalsti? “Domāju, ka šobrīd labāk ir palikt esošajā modelī un nemainīt drošības doktrīnu. Ja to mainīsim, būs jauna drošības vide ar jauniem riskiem. Protams, ka mēs neesam atrauti no pasaules, redzam, kas pēdējos gados noticis pasaulē. Tieši tāpēc Zviedrijas aizsardzības nozarei tiek novirzīti ievērojami līdzekļi un esam spēruši tos soļus, par kuriem iepriekš stāstīju. Mēs stiprinām sevi un arvien vairāk sadarbojamies ar citām valstīm,” rezumēja P. Hultkvists.