Lai arī Latvijā ar katru gadu strauji aug bezskaidras naudas maksājumi, kas kļūst arvien ērtāki patērētājiem, būtiski ir "neturēt visas olas vienā groziņā", un ārkārtas gadījumiem ikvienā mājsaimniecībā glabāt arī skaidras naudas rezerves. Tās var noderēt, ja banku karšu norēķinos rodas īslaicīgi traucējumi vai, piemēram, ir pārrāvumi energoapgādē. Kāpēc vēl svarīgi mājās turēt kaut nedaudz skaidras naudas, aizsardzības nozares ziņu portālam "Sargs.lv" skaidro Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Deniss Fiļipovs.
Latvijas Bankas dati liecina, ka pērn Latvijā veikti 487,3 miljoni bezskaidras naudas maksājumu, un tas ir par 10,4% vairāk nekā 2017. gadā. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidras naudas maksājumi bijuši norēķini ar kartēm, sasniedzot 63,8% no kopējā bezskaidras naudas maksājumu skaita.
Līdz ar to aizvien pieaugošā cilvēku atkarība no digitālajiem pakalpojumiem, tostarp arī bezskaidras naudas norēķiniem, var likt par sevi manīt iespējamās krīzes situācijās. Piemēram, ja dabas stihijas dēļ traucēta bankomātu tīkla darbība vai jebkurš cits scenārijs – cilvēks faktiski paliek bez piekļuves naudai, norāda D. Fiļipovs.
To veicina arī fakts, ka banku pakalpojumi pamazām pāriet uz attālinātu modeli un reģionos sarūk gan banku filiāļu, gan arī bankomātu skaits. Tas nozīmē, ka iespējas izņemt skaidru naudu ar katru gadu mazinās. Pēc Latvijas Bankas datiem – pagājušajā gadā Latvijā bija 993 bankomāti, salīdzinājumam – 2015. gadā to skaits bija 1058.
D. Fiļipovs atzīst, ka šobrīd daudzās valstīs aktuāls ir jautājums – vai cilvēkiem ir skaidras naudas uzkrājums ārkārtas situācijām. Tas nav aicinājums iedzīvotājiem glabāt visu naudu “zeķē”, bet gan būt gataviem iespējamiem krīzes gadījumiem, kad norēķini ar kartēm vai maksājumi internetbankā, kā arī naudas izņemšana bankomātos varētu būt traucēta.
Foto: www.pixabay.com
Kas attiecas uz potenciāli paredzamajām krīzēm – Latvijā visām komercbankām ir izstrādāti krīzes un darbības nepārtrauktības plāni, paredzot konkrētu rīcību, iesaistītās puses, laiku un saziņas kanālus operatīvai incidentu novēršanai un pakalpojumu sniegšanas atjaunošanai.
Arī pati Latvijas Banka regulāri apzina un vērtē dažādus riskus, atbilstoši kuriem tiek izstrādāti darbības plāni un incidentu un krīžu pārvaldīšanas procedūras iespējamos krīzes scenārijos. Tās arī tiek regulāri testētas un pilnveidotas, ņemot vērā aktuālos riskus.