Absolūts mērķa identifikācijas trūkums, slikta komandvadība un komunikācijas trūkumi. Tie, visticamāk, bijuši faktori, kuri veicināja Ukrainas aviosabiedrības “Ukraine International Airlines" pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Irānas galvaspilsētas Teherānas. Tā sarunā ar aizsardzības nozares portālu “Sargs.lv” atzīst Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Viesturs Masulis.
Viņš skaidro, ka Irānas spēki, apšaudot ASV bāzi Irākā, paaugstināja savu kaujas gatavību. Tiesa, netika izdarīts pats galvenais – situācijā, kad valsts bruņotie spēki pēc būtības jau atradās kara situācijā, veicot konkrētus tēmētus šāvienus pa pretinieku, un vienlaikus gaidīja iespējamu atbildes triecienu no ASV, visa veida civilā gaisa satiksme bija laicīgi jāslēdz.
Kā vienu no būtiskākajiem traģiskās lidmašīnas notriekšanas faktoriem pulkvežleitnants V.Masulis uzsver izvēlēto ieroču sistēmu tehniskās īpašības, ar ko Irānas spēki centās aizsargāt galvaspilsētu no iespējamā ASV prettrieciena pēc tam, kad tā bija palaidusi ballistiskās raķetes pa ASV bāzēm Irākā, atriebjoties par Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālmajora Kasema Soleimani nogalināšanu.
Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs skaidro – ja pretgaisa aizsardzības sistēmās ir uzstādītas tā sauktās “savs-svešs” identifikācijas iekārtas, tad pirms šāviena pretgaisa aizsardzības sistēma gaisa kuģa automātiskajam atbildētājam, pa kuru jau tiek tēmēts, pieprasa tā identifikācijas kodu. Ja no lidmašīnas atbildētāja pienāk signāls, ka tas ir draudzīgais vai civilais gaisa kuģis, pati pretgaisa aizsardzības iekārta karavīram fiziski neļauj veikt šāvienu pa izvēlēto mērķi.
Pulkvežleitnants V. Masulis arī pieļauj, ka Irānas spēku karavīram, kurš tajā brīdī atradās postenī pie “Tor” raķetes, nebija pilnas informācijas par notiekošo.
Pulkvežleitnants V. Masulis arī atzīst – jāņem vērā arī pašu karavīru noskaņojums un psiholoģiskais fons. Irānā K. Soleimani nogalināšana tika uztverta kā nacionālā traģēdija. Tā veicināja arī emocionālo spriedzi. Tāpat nav zināms, vai karavīrs, kurš atradās dežūrā pretgaisa aizsardzības iekārtā, jau nebija pārguris, veicot dienesta pienākumu izpildi.
“Tā ir vairāku neveiksmīgu sagadīšanos un kļūdu kopa, kas noveda pie šīs traģēdijas, un rezultātā šī kļūda prasīja 176 nevainīgu cilvēku dzīvības. [..] No malas es redzu trūkumus komandvadībā, sliktu komunikāciju un neesošu identifikāciju “savs – svešs”,” secina Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Irānas prezidents Hasans Ruhani atzinis Irānas bruņoto spēku vainu Ukrainas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Teherānas, kas prasīja 176 cilvēku dzīvības. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Irānas paziņojumu, pieprasījis, lai atbildīgie par lidmašīnas notriekšanu tiktu sodīti.