Zemessardze ir Latvijas teritoriālās aizsardzības pamats. Liela loma Zemessardzes stiprināšanā ir veiksmīgai sadarbībai ar pašvaldībām. Turklāt dažu pašvaldību vadītāji paši ir zemessargi. Tāds ir arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Sarunā ar aizsardzības nozares portālu “Sargs.lv” viņš atzīst – pašvaldības un Zemessardzes sadarbība ir pašsaprotama, jo arī zemessargi ir daļa no novada iedzīvotājiem.
Novada priekšsēdētājs stāsta – sadarbība ar Zemessardzi sākusies līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu un pašas Zemessardzes rašanos 90. gadu sākumā. Galvenais mērķis bija kopīgi nodrošināt cilvēku, īpašumu un valsts robežu drošību, arī pašam pieņemot lēmumu kļūt par zemessargu. Tā bija iestāšanās par pirmās brīvvalsts vērtībām un savu vecāku un vecvecāku sapņiem par brīvu Latviju.
“Līvānu pašvaldība (Līvānu pilsēta un pagasti) ir sadarbojusies ar Zemessardzi kopš tās pirmsākumiem, tāpēc droši varu teikt - saikne ir cieša un ar saknēm,” pauž A. Vaivods. “Atceros, tas bija ļoti nozīmīgs un atbildīgs laiks. Valsts tikko bija atguvusi neatkarīgu, tā veidojās no jauna. Bija jānodrošina cilvēku, pašvaldības un privāto īpašumu drošība, jāaizsargā valsts robežas. Mainoties ideoloģijai, valstī pieauga noziedzība, bija jācīnās pret kontrabandistiem. Zemessardzes atbalsts bija ļoti svarīgs un nepieciešams. Tāpēc arī pats nolēmu pievienoties Zemessardzei. Mums tika uzticēti ieroči ar kaujas patronām, lai kopā ar policiju dežurētu uz ceļiem. Pašvaldība deva transportu. Visi kopā centāmies darīt pēc iespējas vairāk, lai nodrošinātu kārtību un drošību.”
Foto no personīgā arhīva
Kā norāda priekšsēdētājs, mūsdienās ļoti būtiski ir informēt tieši jauno paaudzi un stiprināt viņu nacionālo piederību. “Svarīgi, lai jaunatne iepazīstas ar armijas dzīvi, ekipējumu un arī ieročiem. Būtiski, ka šo informāciju sniedz tieši karavīrs vai zemessargs, jo no citiem informatoriem jaunietim var rasties pilnīgi nepareizs priekšstats par militāro vidi. Savukārt, redzot zemessargus un karavīrus – jaunieši ņem piemēru no šiem brašajiem vīriem un sievām. Viņi iemācās, kur un kādos apstākļos izmantojams, piemēram, ierocis. Tas ir kopīgs mērķis pašvaldībai, Zemessardzei un arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tieši no jaunās paaudzes atkarīga Zemessardzes, bruņoto spēku un valsts aizsardzības nākotne,” norāda A. Vaivods.
Priekšsēdētājs stāsta – lai veicinātu jauniešos patriotismu un izglītotu viņus militārajā jomā, pašvaldība, sadarbojoties ar Zemessardzes 35. kājnieku bataljonu, rīko paraugdemonstrējumus un ekipējuma izstādes. Tāpat, sadarbojoties ar bataljonu, tiek organizēti valsts svētku un dažādi piemiņas pasākumi. A. Vaivods īpaši izceļ Lāčplēša dienas lāpu gājienu, kā arī Līvenhofas (Līvānu) skrējienu, kas tradicionāli norisinās 18. novembrī. Tas pulcē Līvānu pilsētas un novada iedzīvotājus, jaunsargus un zemessargus. Priekšsēdētājs arī pauž, ka zemessargi aktīvi iesaistās Līvānu pilsētas svētkos un sniedz atbalstu lauka virtuves nodrošināšanā. Savukārt pašvaldība 35. kājnieku bataljonu atbalsta, nodrošinot telpas dažādu pasākumu organizēšanā. Viņaprāt, arī novada jauniešu pašiniciatīva ir ļoti atzinīgi vērtējama. Priekšsēdētājs stāsta – jaunieši ir aktīvi jaunsargi, kuri piedalās kā Jaunsardzes, tā arī pašvaldības organizētajos pasākumos, stiprinot gan pašu, gan arī novadnieku nacionālo piederības sajūtu.
A. Vaivods novērojis, ka sabiedrības interese tieši par drošības jautājumiem augusi pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā. Viņš stāsta, ka arī ļoti liels ieguldījums sabiedrības iesaistē ir Zemessardzes 35. kājnieku bataljona komandieriem – gan bijušajiem, gan tagadējam.
Viņš pauž, ka patriotismam un piederībai valstij jāmīt katrā Latvijas iedzīvotājā, katrā ikdienas situācijā. “Ir nozīmīgi stiprināt nacionālo piederību katrā cilvēkā, kurš sauc Latviju par savām mājām. Tā arī rodas valsts aizsardzība - ar katru Latvijas cilvēku,” norāda A. Vaivods.