Gaisa spēku attīstības prioritāte nav tikai jaunas tehnikas iegāde. Tai līdztekus nāk speciālistu kvalifikācijas stiprināšana, infrastruktūras pilnveidošana un apmācība. Tā ziņu portālam “Sargs.lv” akcentē Gaisa spēku komandieris pulkvežleitnants Viesturs Masulis. Viņš uzsver – izvirzītie uzdevumi veido spēcīgu Gaisa spēku attīstību.
Kā līdz šim iegūtā pieredze Jums palīdz Gaisa spēku komandiera amatā?
Līdz šim esmu ieguvis ļoti vērtīgu pieredzi, bet īpaši jāizceļ Gaisa telpas novērošanas eskadriļā gūtā, kur sešus gadus pildīju vienības komandiera amata pienākumus. Eskadriļā ieguvu izpratni par to, cik būtiska ir komandvadības loma ne tikai Gaisa spēku, bet Nacionālo bruņoto spēku spējās. Komandvadība atbild par to, kādā veidā no radariem un dažādiem sensoriem iegūtā informācija tiek apstrādāta un nodota tālāk. Būdams Gaisa telpas novērošanas eskadriļā, izpratu, cik ļoti svarīga ir cieša Gaisa spēku sadarbība un kopīga spēju pielietošana ar pārējām spēku vienībām.
Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras komandiera amatā?
Nebūšu oriģināls - personālsastāva trūkums, protams. Tāpat arī Gaisa spēkos zinošākie speciālisti ir gados, kas no vienas puses ir labi, jo viņi ir ar lielu pieredzi un padziļinātām zināšanām. No otras puses - uztraucos, vai jaunie speciālisti spēs pārņemt un apgūt šīs zināšanas tikpat kvalitatīvā līmenī. Tas ir vēl viens liels izaicinājums – nodrošināt to, lai iemaņas tiktu nodotas tālāk tikpat augstā līmenī un ilgtermiņā būtu pēctecība.
Kā piesaistīt trūkstošo personālu?
Ir rekrutēšana, protams, gribētu to lielāku, bet es arī saprotu, kāda ir demogrāfiskā situācija valstī. Jāteic, visās jomās tā ir problēma, ne tikai aizsardzības nozarē.
Papildus rekrutēšanai aktīvi strādājam pie Gaisa spēku publicitātes, jauniešu informēšanas par dienesta iespējām Gaisa spēkos. Dodamies uz dažādām skolām, augstskolām un tehnikumiem, kur saskatām potenciālos speciālistus – topošos Gaisa spēku virsniekus, instruktorus, karavīrus.
Tāpat sociālajos tīklos dalāmies ar Gaisa spēku panākumiem, aktualitātēm un notikumiem, ar kuriem lepojamies. Cenšamies aktuālo informāciju piedāvāt iespējami saprotamāku un interesantāku. Iespējams, tieši šādā veidā uzrunājam kādu jaunieti kļūt par daļu no Gaisa spēku komandas.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kādi ir galvenie apmācību un militāro mācību plāni?
Pavisam nesen, 2018. gada 1. martā, tika izveidota jauna vienība – Gaisa spēku Mācību centrs, kur tiek nodrošināta ne tikai Gaisa spēku, bet arī pārējo bruņoto spēku karavīru individuālā un kolektīvā apmācība. Mācību centrā apmācība vairāk tiek tendēta uz pretgaisa aizsardzību, bet svarīga, protams, ir arī dažādu speciālistu apmācība, kas ietver zināšanas, piemēram, par elektroniku, elektrodrošību, industriālo alpīnismu, kā arī pilotu lidojumi un laišanās pa virvi. Zināšanas, kuras nepieciešamas, lai karavīri varētu sekmīgi un kvalitatīvi veikt savus ikdienas uzdevumus.
Runājot par militārajām mācībām, mums ir liels prieks, ka Gaisa spēku ikgadējās mācības “Gaisa dūre” veiksmīgi integrētas kopējā militāro mācību “Namejs” ciklā. Šajās mācībās uzdevumus, kurus veicam ikdienā Gaisa spēku līmenī, integrējam bruņotajos spēkos, visiem spēku veidiem strādājot kopā. Tāpat arī gaiss – zeme koncepta integrācijai redzu ļoti labu attīstības potenciālu. Protams, ir virkne šogad plānoto militāro mācību – gan NATO, gan nacionālā līmeņa, gan arī Gaisa spēku bataljonu mācības. Tās visas tiek pakārtotas, lai “Gaisa dūre” un “Namejs” mācībās mēs būtu iespējami sagatavotāki, spētu atbalstīt un organiski trenēt savas spējas un komunikāciju ar citām vienībām.
Foto: Aizsardzības ministrija
Ko plānots darīt ar “Mi-17” helikopteriem, kad tiks piegādāti jaunie “Black Hawk”?
Noslēgtā vienošanās ar ASV par helikopteru “Black Hawk” iegādi paredz, ka līdz 2023. gada beigām Latvijai tiks piegādātas četras platformas. Tātad 2022. gada beigās piegādāti pirmie divi helikopteri un 2023. gada beigās atlikušie divi. Protams, ir tikai loģiski jautāt, ko iesāksim ar esošajiem četriem “Mi-17”. Pašreizējais plāns paredz, ka līdz 2025. gada beigām mēs tos turpinām izmantot, bet pēc tam no “Mi-17” resursa atsakāmies pilnībā. Skaidrs, līdz ko iegūstam pirmos “Black Hawk”, jau sākam pakāpenisku pāreju uz jaunajiem helikopteriem. Lēmumu, ko darīt ar “Mi-17” pēc 2025. gada, pieņems Aizsardzības ministrija.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kādi ir tuvāko gadu galvenie Gaisa spēku uzdevumi un prioritātes?
Ir četri prioritārie uzdevumi, kurus redzu kā vienu otru papildinošus.
Pirmā prioritāte ir gaisa kuģu nomaiņa no “Mi-17” uz “Black Hawk”. Jāatzīmē, ka te nav runa tikai par piegādātiem helikopteriem, ar kuriem uzreiz sākam operēt. Šis ir visaptverošs projekts, kurā iekļauta infrastruktūras sagatavošana, personāla rekrutēšana, apmācība un speciālistu kvalifikācijas uzturēšana.
Foto: virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Otrais uzdevums ir NATO integrētās pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstīšana. Redzu, ka šeit tiek iesaistīti visi Gaisa spēki – novērojot gaisa telpu, tālāk informāciju nododot apstrādei Kontroles un ziņošanas centrā, pēc tam, savukārt, to nododot augstākajam ešelonam – lēmuma pieņēmējam.
Trešā prioritāte – uzņemošās valsts spēju pilnveidošana, attīstot Lielvārdes lidlauku un izveidojot instrumentālo lidojumu spēju, kas nodrošinās spēju apkalpot gaisa kuģus un tos uzņemt jebkuros laika apstākļos un jebkurā diennakts laikā.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Savukārt ceturtā prioritāte ir vidējās darbības pretgaisa aizsardzība. Tagad mums ir tuvās darbības pretgaisa aizsardzība, bet viennozīmīgi skatos uz vidējo. Te arī iepriekš nosauktie projekti sasaistās vienā integrētā pretgaisa aizsardzībā. Tajā iekļauta informācijas un situācijas pārvaldība, spēja valdīt pār visiem valstī esošajiem ieročiem, lai nenotiktu situācija, ka informācijas trūkuma dēļ tiek netīši atklāta uguns pret mums draudzīgu gaisa kuģi. Tāpēc mums ir jābūt ļoti spēcīgai, robustai, kvalitatīvai un uzticamai komandvadībai, lai gadījumā, ja atklājam uguni pret kādu gaisa kuģi, esam pārliecināti, ka tas ir naidīgs.
Kāda ir Gaisa spēku attīstības vīzija?
Es Gaisa spēkus redzu kā augsti kvalificētus speciālistus ar spēju ātri reaģēt, pildot vai nu gaisa operāciju plānošanu, meklēšanas, glābšanas un evakuācijas uzdevumus, vai sniedzot pretgaisa aizsardzības atbalstu Sauszemes spēku vienībām, vai arī pildot uzņemošās valsts funkciju un sniedzot lidlauka spēju atbalstu.
Foto: virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Protams, Gaisa spēku attīstības vīzijā redzu arī augsto tehnoloģiju ieviešanu. Bez tām mūsdienās nevar iztikt. Tā arī iespējams daļēji kompensēt trūkstošo personālsastāvu.
No iepriekšējā Gaisa spēku komandiera pulkveža Aivara Mežora pārņēmu ļoti motivētu personālu, tāpēc vēl viens mans mērķis ir turpināt un uzturēt šo pēctecību, personālu padarot tikai labāku, motivētāku un ambiciozāku.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija