Igaunija Zemessardzes jeb brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” dalībnieku skaitu tuvākajos gados grib teju divkāršot. Šobrīd igauņu Zemessardzē ir ap 26 000 iedzīvotāju, no kuriem t.s. kaujinieki ir tikai nepilna puse, pārējie – dažādu civilo jomu eksperti.
Aizsardzības līgā nav noteikti arī vecuma ierobežojumi, lai neatgrūstu gados vecākus cilvēkus, kuri ar savu pieredzi un atbalstu var sniegt vērtīgu ieguldījumu kopējo kaujas spēju veicināšanā. Tā sarunā ar “Sargs.lv” norāda “Kaitseliit” komandieris brigādes ģenerālis Riho Uhtegi (Riho Ühtegi).
Dot ikvienam iespēju kalpot valstij
Kā stāsta Igaunijas brīvprātīgās Aizsardzības līgas “Kaitseliit” komandieris brigādes ģenerālis Riho Uhtegi, Igaunijas Zemessardzē šobrīd ir ap 26 000 iedzīvotāju. Lielākā daļa – vairāk nekā 15 000 – ir vīriešu, pārējās sievietes, taču šī tendence ir augoša. “Igaunijas Aizsardzības līgas dienestā ir cilvēki, kuri ne tikai apgūst kaujas spējas un ir gatavi ar ieročiem rokās aizsargāt valsti, bet ir arī daudz citu nozaru speciālistu, arī sievietes un jaunieši. Galvenā ideja – dot cilvēkiem iespēju kalpot valstij, bet ne tikai militārā veidā, bet arī šajā civilajā dimensijā,” stāsta brigādes ģenerālis R. Uhtegi.
Viņš norāda, ka šobrīd t.s. kaujinieku jeb to, kuri aktīvi piedalās faktiski visās militārajās mācībās, skaits ir aptuveni desmit tūkstoši. Salīdzinoši Latvijā šis skaitlis tiek lēsts ap astoņiem tūkstošiem, taču, atšķirībā no mūsu valsts, Igaunijas Zemessardzē nav noteikti vecuma ierobežojumi, iespēja brīvprātīgi pieteikties tiek dota visiem. “Ja pārāk fokusēsimies tikai uz militāro jomu un kaujas grupām, tad tas atkal atgrūdīs gados vecākus cilvēkus, taču viņu padoms, pieredze un domu gājiens var palīdzēt kādā citā veidā. Šobrīd Igaunijas Aizsardzības līgā tiek veikta sava veida reorganizācija, un jaunā koncepta iedzīvināšanas ideja paredz pēc iespējas vairāk dienestā iesaistīt sabiedrību, izmantot dažādu jomu speciālistu ekspertīzi. Uzskatu – ja mēs cilvēku prasmes un zināšanas izmantosim pareizā veidā, piemēram, loģistikā, un IT nozarē, kopējā kaujas spēju efektivitāte tikai pieaugs,” saka brigādes ģenerālis R. Uhtegi. Tas ir nozīmīgi arī visaptverošas valsts sabiedrības kontekstā, ka katrs indivīds zina savas stiprās puses un savu vietu kopējā valsts aizsardzībā. Un šai palīdzībai ne vienmēr ir jābūt militārai.
Tuvāko gadu plāns – 40 000
Tāpat kā Latvijas Zemessardzē, arī Igaunijas Aizsardzības līgā dienests ir brīvprātīgs, un par dalībām mācībās tiek saņemta samaksa. “Kaitseliit” komandieris novērojis, ka cilvēku vēlme aizsargāt valsti ir ļoti atkarīga no valsts ekonomiskās un arī starptautiskās drošības situācijas. Ne velti daudzās valstīs pieplūdums bruņotajos spēkos un arī brīvprātīgajās militārajās organizācijās notika tieši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā. Brigādes ģenerālis R. Uhtegi stāsta – šobrīd Igaunijas ekonomika ir stabila, līdz ar to arī cilvēkiem ir diezgan labi nodrošināta dzīve. Tāpēc pašlaik nav novērots liels pieplūdums Aizsardzības līgai. Taču globālās krīzes var notikt ļoti pēkšņi, līdz ar to, viņaprāt, pieaugtu arī pilsoņu vēlme iesaistīties aizsardzības organizācijās.
Atbildot uz “Sargs.lv” jautājumu, vai Igaunijas Aizsardzības spēki ir gana stipri, lai atvairītu potenciālo iebrucēju, brigādes ģenerālis atbild, ka pamatu veido Igaunijas armijas Kājnieku brigāde – viņi ir apmācīti un sagatavoti potenciālam konvencionālam karam. Tad seko šī teritoriālā aizsardzība, kas balstās uz Igaunijas Zemessardzi jeb brīvprātīgo Aizsardzības līgu. “Tas nozīmē, ka iebrukuma gadījumā šie profesionāļi paliek savās pozīcijās, nekur nedodas prom. Tādejādi ienaidniekam ir jāpieliek vairāk pūļu un resursu, lai veiktu kaut vai patrulēšanu. Tāpat jābūt sagatavotai arī sabiedrībai kopumā – vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldībām. [..] Esam veikuši aprēķinus – lai Igaunijas teritoriju okupētu, ienaidniekam vajag vismaz 150 000 karavīru, bet, ja mēs šo konceptu izmantotu visās trijās Baltijas valstīs, tad šis skaitlis varētu pieaugt līdz pat 600 000,” saka brigādes ģenerālis R. Uhtegi.
Igaunijas Aizsardzības līgai – 10% no aizsardzības budžeta
Igaunija aizsardzības nozarei vismaz 2% no IKP atvēl jau kopš 2015. gada, Latvija šo nosacījumu izpilda tikai pēdējo gadu laikā. Kā norāda brigādes ģenerālis R. Uhtegi, Igaunijas Zemessardzei no kopējā valsts aizsardzības budžeta tiek atvēlēti 9-10%. “Tā galvenokārt tiek dota, lai mēs radītu t.s. “militāros darbarīkus”, ne tik daudz tās pārējās spējas, par kuru stiprināšanu īpaši pēdējā laikā arvien vairāk runājam. Ceru, tas mainīsies, jo visi apzinās un saprot, ka jāstiprina ne tikai militārā dimensija,” saka komandieris. Viņš stāsta, ka lielākā daļa finansējuma tiek tērēts zemessargu atalgojumam un arī infrastruktūras uzturēšanai, jo Igaunijas Aizsardzības līgas pārziņā ietilpst lielākā infrastruktūras daļa Igaunijā. Galvenais militārais ekipējums tiek piešķirts no Igaunijas Aizsardzības ministrijas puses, un tuvākajā laikā tiek plānota arī attīstība. “Protams, mēs apzināmies, ka nesaņemsim tādas pašas ieroču sistēmas un tankus kā Igaunijas Aizsardzības spēku karavīri, jo mēs nekādā veidā nekonkurējam ar Igaunijas Aizsardzības spēkiem, taču personiskie ieroči gan mums ir diezgan līdzīgi, mēs pat plānojam pirkt jaunus ložmetējus,” pauž R. Uhtegi.
Tāpat viņš atzīst, ka aizvien vairāk uzņēmumu izrāda savu atbalstu Aizsarzdības līgai, kaut vai brīvi laižot savus darbiniekus uz mācībām un arī daudzi uzņēmumu vadītāji paši ir Aizsardzības līgas sastāvā. “Lai arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā puse Igaunijas sabiedrības vajadzības gadījumā būtu gatava aizstāvēt valsti, mūsu izaicinājums ir – piesaistīt arvien vairāk līderu, kuri varētu iedvesmot pārējos dalībniekus,” viņš secina.
Cieša sadarbība ar Latvijas Zemessardzi
Igaunijas Aizsardzības līgas komandieris sadarbību ar Latvijas Zemessardzi raksturo kā ļoti veiksmīgu jau vairāku gadu garumā. Īpaši cieši militāro vingrinājumu ziņā igauņu Aizsardzības līga sadarbojas ar Zemessardzes 1. Rīgas un 2. Vidzemes brigādi.
Piemēram, ik rudeni jau daudzus gadus Igaunijā notiek vienas no lielākajām taktiskajām mācībām „Orkaan”. To mērķis ir uzlabot "Kaitseliit" vienību spēju veikt aizkavēšanas un aizsardzības operācijas. Pērn bija jau vienpadsmitā reize, kopš šajās mācībās piedalās arī Latvijas Zemessardze. Vidzemes brigādes kaujas grupas mērķis šajās mācībās ir pilnveidot nodaļu un vadu komandieru spējas plānot un vadīt operācijas, kā arī pilnveidot savstarpēju operācijas koordināciju un netiešā uguns atbalsta plānošanu un vadīšanu.
“Reizēm Latvijas zemessargus aicinām piedalīties arī mūsu militārajās parādēs. Tāpat vismaz reizi sezonā tiek organizēta tikšanās ar abu valstu reģionālo Zemessardzes vienību komandieriem, jebkurā gadījumā – sadarbība ir ilgstoša, profesionāla un veiksmīga un abu valstu zemessargi viens no otra var mācīties,” rezumē brigādes ģenerālis Riho Uhtegi. Viņš piebilst, ka zemessargu kvalifikāciju raksturo ne tik daudz ekipējums un militārie treniņi, cik domāšanas veids un dzīves uztvere. Tiem ir jābūt patriotiskiem un uz valsts aizsardzību vērstiem. Tajā pašā laikā viņš nekaunas atzīt – Latvijas zemessargi šobrīd ir labāk ekipēti par igauņu kolēģiem. “Esmu priecīgs, ka Latvijas Zemessardze pēdējā laikā saņēmusi vairāk finansējuma, tādejādi varot stiprināt savas aizsardzības spējas. Arī mēs drīz plānojam ekipējuma maiņu,” saka Igaunijas Aizsardzības līgas komandieris.
Igaunijas brīvprātīgā Aizsardzības līga jeb “Kaitseliit” dibināta 1918. gadā, un tā atsāka savu darbību 1990. gadā 17. februārī — 18 mēnešus pirms Igaunija oficiāli atguva savu neatkarību.
Jāatgādina, ka Igaunija šobrīd ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur bez pārtraukumiem turpinājies obligātais militārais dienests. Pašreiz dienesta laiks ir astoņi apmācības mēneši karavīriem, kuri apgūst karavīra bāzes kursu, 11 mēneši tiem, kuri beiguši jaunākā virsnieka vai rezerves virsnieka kursu vai dien Igaunijas Jūras spēkos. Igaunijas obligātajā militārajā dienestā iesauc vīriešus no 18 līdz 28 gadu vecumam. Iespēja dienēt ir arī sievietēm.