Pandēmijas laikā Nacionālie bruņotie spēki turpina visus militārās apmācības procesus, kuri saistīti ar kaujas spēju uzturēšanu un attīstīšanu, valstī noteiktos drošības pasākumus pielāgojot katram uzdevumam un apmācībai, tā intervijā ziņu portālam “Sargs.lv” norāda NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts pulkvežleitnants Normunds Vaivads. Pulkvežleitnants atgādina arī karavīri un zemessargi iet iepirkties, dzīvo ar savām ģimenēm un iet vienotā solī ar Latvijas sabiedrību, tāpēc no Covid-19 nav pasargāti arī karavīri. Lai neinficētos, ikvienam jāievēro drošības pasākumi.
Pulkvežleitnants N. Vaivads stāsta, ka Covid-19 epidēmijas laikā Nacionālajos bruņotajos spēkos noteiktās epidemioloģiskās prasības definētas divos līmeņos. Pirmais ir valstī vispārējais, ko slimību profilakses kontroles centrs ir definējis un noteikuši epidemiologi. Savukārt otrais līmenis – kad prasības tiek piemērotas katras militārās bāzes specifikai un vajadzībām.
“Piemēram, NBS ir Sauszemes spēki, Jūras spēki, Gaisa spēki. Šie spēki nav identiski - tās ir dažādas dienesta vides, dažādi dienesta apstākļi, nosacīti atšķirīga infrastruktūra un citādi uzdevumu izpildes apstākļi. Jūrnieki uz kuģa, Sauszemes spēku karavīri poligonā, kuri atgriežas bāzē. Katrā militārajā bāzē komandieris vai garnizona priekšnieks, sadarbojoties ar savu medicīnas personālu un ārstniecības iestādi, kas atrodas bāzē, pie vispārējiem noteikumiem un prasībām par epidemioloģisko drošību, izstrādā epidemioloģisko drošības prasību specifiku tieši savai bāzei,” skaidro pulkvežleitnants N. Vaivads. Viņš arī pauž gandarījumu, ka garnizonu priekšnieki un vienību komandieri padziļināti ieklausās un ņem vērā NBS medicīnas personāla profesionālās rekomendācijas un viedokli par veicamajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Tāpat arī bruņoto spēku epidemioloģisko pasākumu izpilde bruņotajos spēkos iedalīta divās daļās. Viņš uzver, ka, pirmkārt, visas Nacionālo bruņoto spēku militārās mācības, kuras saistītas ar kaujas spēju uzturēšanu un attīstīšanu tiek turpinātas. Līdz ar to valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas ir saistoši ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tiek ievēroti arī Nacionālajos bruņotajos spēkos tik tālu, cik to atļauj mācību un uzdevumu specifika.
Kā piemēru NBS Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts min situāciju - ja divi karavīri šauj ar vienu ložmetēju, strādājot komandā, tad, pildot šo uzdevumu, būs sarežģīti ievērot divu metru distanci, kur viens šauj, bet otrs padod patronas.
Tāpat arī noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi tiek pielāgoti uzdevuma izpildes vietai. Pulkvežleitnants stāsta – ja karavīrs uzdevuma izpildes laikā atrodas viens un meža apvidū, tajā mirklī individuālais aizsarglīdzeklis viņam nebūs vajadzīgs.
“Tātad visi šie pasākumi tiek skatīti un pētīti, izejot no tā, kāds ir inficēšanās risks. Palielinoties inficēšanās riskam, attiecīgi palielinās arī epidemioloģiskās drošības pasākumu daudzums un veids, kā arī tā disciplīna, kas ir jāievēro, lai tos izpildītu,” stāsta pulkvežleitnants.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Viņš akcentē, ka bruņoto spēku personāls tiek medicīniski novērots. Pulkvežleitnants norāda, ka bruņoto spēku vide ir atšķirīga no civilās. Armijā karavīri ir blīvā vidē un ciešā sociālā kontaktā, līdz ar to arī vīrusa pārnešanas mehānisms, gaisa pilienu un netiešā kontakta veidā, militārā vidē ir pateicīgāks infekcijas slimību izplatīšanai. Tāpēc sporta sacensības, konferences un pārējie pasākumi, kas nav saistīti ar kaujas spēju uzturēšanu ir pārcelti. Savukārt militārās mācības, kas ir obligātas, piemēram jaunkareivju apmācība – aizvien notiek.
Tāpat papildus mehānismi un dažādi aizsarglīdzekļi tiek izmantoti vietās, kur tiek pārbaudītas personas, vai strādāts ar dokumentiem, lai nenotiktu tiešais kontakts. Arī tur tiek izmantoti arī individuālie aizsarglīdzekļi. Pulkvežleitnant stāsta - tie komandieri, kuri uzskata, ka viņu bāzē ir paaugstināts risks un nepieciešams papildus individuālo aizsarglīdzekļu klāsts, tas tiek ņemts vērā, lai maksimāli samazinātu risku. Viņš gan piebilst - riskus pilnībā novērst nevar, bet tos ir jācenšas maksimāli samazināt.
“Viens no svarīgākajiem faktoriem, manuprāt, ir darba režīms – organizēt visus pasākumus tā, lai ierobežotu fizisko kontaktu. Tas ir būtiski, jo, ja civilā sabiedrībā, piemēram, lielveikalā cilvēki tiek aicināti ievērot šo distanci un vadīties pēc marķējumiem. Bruņotajos spēkos to var organizēt mērķtiecīgāk, jo viss personāls ir pakļaujas rīkojumiem, kuri jāpilda. Tāpēc ļoti svarīga ir darba organizācija un dienesta ikdienas organizācija. Tāpat arī ir pastiprināti higiēnas pasākumi un nodrošināti visi vajadzīgie individuālie aizsarglīdzekļi,” saka pulkvežleitnants.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Pulkvežleitnants skaidro, ka karavīri pirms militārās apmācības, katra treniņa atkārtoti tiek noinstruēti gan par veicamo uzdevumu, gan drošības pasākumiem, kuri jāievēro, uzsverot – tā ir viena no būtiskākajām uzdevumu sastāvdaļām bruņotajos spēkos. “Tā ir neatņemama procedūra – militārajā vidē instruktāža ir viena no svarīgākajām darbībām. Armijā ir pat tāds joks - pirms stāsti, pastāsti, par ko tu stāstīsi. Kad es izstāstīšu, neaizmirsti atstāstīt, ko esmu tikko izstāstījis. Tā ir uzdevumu, pavēļu, rīkojumu došanas procedūru kārtība – atgādināt un pastāstīt. Tai skaitā nosacījumi, kā jāpilda uzdevums, kādas drošības prasības jāievēro. Šajā gadījumā tās tiek attiecinātas uz higiēnu, medicīnu un virkni citu drošības prasību kopumu. Priekš militārā personāla ir normāli, ka uzdevums tiek izklāstīts, uzsverot būtiskās detaļas un to, kam pastiprināti jāpievērš uzmanība,” uzsver pulkvežleitnants N. Vaivaids.
Tāpat pulkvežleitnants uzsver, ka kopš Nacionālo bruņoto spēku pirmsākumiem iekārtas reglamentā un arī bāzu iekšējās kārtības noteikumos ietverti arī veselības aizsardzības pasākumu noteikumi. Viņš stāsta, ka neatkarīgi no tā, kāda epidēmija izplatījusies valstī – vai tā ir ikgadējā gripa, vai koronavīruss - bruņotajos spēkos veselības aizsardzības noteikumi, kas ir iekārtas reglamenta līmenī, nosaka karavīra rīcību jebkādas infekcijas slimības aizdomu gadījumos, kas nosaka gan higiēnas pasākumus, gan medicīnas personāla aktīvo darbību, gan arī pastiprināto informēšanu.
Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galvenais vadības ārsts pauž, ka bruņotie spēki , tāpat kā pārējie dienesti, dod savu pienesumu infekcijas ierobežošanā. Viņš akcentē - ja infekcijas avots ir nokļuvis kādā vidē, tad bruņotie spēki sniedz atbalstu, lai lokalizētu infekcijas cirkulāciju, uzsverot – bruņotie spēki nav atrauti no apkārtējās sabiedrības, arī viņi katru dienu riskē saslimt, pildot dienesta pienākumus. “Mēs esam visas šīs sabiedrības sastāvdaļa. Bruņotie spēki un īpaši Zemessardze ir bruņota tautas daļa. Mēs esam šajā sabiedrībā pēc darba dienas beigām, dodamies mājās pie savām ģimenēm un ejam iepirkties. Mēs varam uzturēt epidemioloģiskās drošības pasākumus savās bāzēs, savos izvietojumos – tur, kur tas ir mūsu varā. Viss, kas notiek ārpus bāzēm, tur mēs esam vienotā apritē ar visu Latvijas iedzīvotāju norisēm. Karavīri un zemessargi ir godprātīgi. Viņi cenšas ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības prasības. Redzams, ka tam ir arī rezultāts,” norāda pulkvežleitnants N. Vaivads.
Viņš stāsta, ka bruņotajos spēki pilda tās pašas valstī noteiktās rekomendācijas, piebilstot – karavīri un zemessargi ir disciplinētāki un apzinīgāki, tāpēc arī bruņotajos spēkos izdevies vīrusu veiksmīgi ierobežot. Pulkvežleitnants akcentē, ka priekšrocība esot arī bruņoto spēku izvietojumos, kur karavīriem tiek noteikts, kā jāuzvedas un kuri noteikumi jāievēro - pretēji lielveikaliem, kur pircēji tiek tikai aicināti ievērot drošības pasākumus.