Atis Klimovičs aicina būt gataviem “X stundai” un stāties Zemessardzē

Viedoklis
Sargs.lv/Latvijas Avīze
zemessargi
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Par to, ka tā saucamā “X stunda” – tas ir nopietni un zemessargiem pēc zvēresta došanas jābūt gataviem – teorētiski var reiz nākties izmantot ieroci pret ienaidnieku, savā komentārā laikrakstā “Latvijas Avīze” raksta žurnālists un zemessargs Atis Klimovičs. Viņš norāda, ka pat pret potenciālu apdraudējumu ir jāizturas ļoti atbildīgi, tāpēc valstij ir nepieciešami spēcīgi bruņotie spēki, tostarp arī Zemessardze.

Kā raksta žurnālists un arī zemessargs A. Klimovičs komentārā laikrakstā “Latvijas Avīze”, gatavība ārkārtas pārbaudījumam, vēlme un spējas sevi šādā situācijā pasargāt apliecina zināmu izaugsmi.

Viņš norāda – lai arī militārs konflikts mūsu valstī pēc speciālistu atzinuma šajā brīdī ir faktiski neiespējams, labāk tam būt gataviem pat, ja tas nekad nenotiks.

“Gudri cilvēki un gudras nācijas no nepatīkamām situācijām cenšas izvairīties, un to var panākt arī ar gatavību “X stundā” nenolaist rokas, bet kopīgiem spēkiem sevi aizstāvēt. [..] Arī Zemessardzes komandieris [brigādes ģenerālis] Egils Leščinskis ir pārliecināts par Latvijas spējām sevi nosargāt, ja ar to nodarbojas visa sabiedrība kopā.”
Atis Klimovičs
žurnālists un zemessargs
Atis Klimovičs

Tāpat viņš atzinīgi vērtē pēdējos gados aktīvi sākto bruņoto spēku mehanizāciju, kas, viņaprāt, krasi uzlabo kaujasspējas. Līdzīga situācija šobrīd notiekot arī mūsu kaimiņzemēs – Lietuvā un Igaunijā. “Ja visas trīs valstis nākotnē spēs labi uzskatāmi norādīt, ka kopīgi aizstāvēs savu neatkarību, no X stundas ar lielu varbūtību varam izvairīties," raksta A. Klimovičs.

Viņš arī pauž neizpratni par kādā no Latvijas lielajiem laikrakstiem publicēto domu, ka “finansējums bruņotajiem spēkiem nesamērīgi uzpumpēts, aizsedzoties ar apgalvojumu par X stundu”. Viņaprāt, tādā veidā lasītājs tiek maldināts, mudinot viņu uzskatīt, ka gatavības uzturēšana šādai situācijai un griba aizstāvēties ir tikai naudas tērēšana.

Kā raksta A. Klimovičs, to, ka Baltijas valstis domā par savu aizsardzības spēju stiprināšanu, parāda kaut vai Igaunijas piemērs. Igaunijas Zemessardzes jeb  "Kaitseliit" ("Aizsardzības līga") komandieris paudis, ka tuvākajos gados uz brīvprātības principa balstītos spēkus vēlas palielināt par 40 tūkstošiem cilvēku, turklāt tajos atrastos vieta dažādiem speciālistiem, ne tikai kaujas vienībās. A. Klimovičs uzskata, ka līdzīgs ceļš veicams arī Lietuvai un Latvijai. “Neatkarības gados daudzi esam nopelnījuši naudu, iekopuši mājas, labi atpūtušies, un tagad, iespējams, ir atbilstošs brīdis padomāt, ar ko varam savai valstij pateikties,” viņš norāda.

Kā viens no veidiem, kā to izdarīt, viņaprāt, ir kļūt par rezerves karavīru vai zemessargu.

“Sargs.lv” jau rakstījis, ka dienestā Zemessardzē jauni zemessargi tiek laipni gaidīti. Tā, piemēram, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Aivars Krjukovs nesen portālam norādīja, ka Rīgas brigādē vien tuvākajā laikā ir gatavs uzņemt vismaz tūkstoti jauno zemessargu.

Zemessardzē uzņem 18 līdz 55 gadus vecus Latvijas Republikas pilsoņus bez sodāmības vai apsūdzībām par nozieguma izdarīšanu. Uz kandidātiem attiecas vairāki citi ierobežojumi, ar kuriem var iepazīties Zemessardzes mājaslapā sadaļā Prasības uzņemšanai.

Vairāk par dienestu Zemessardzē un bataljonu kontaktinformāciju iespējams noskaidrot Zemessardzes mājaslapā: https://www.zs.mil.lv/ vai zvanot uz Zemessardzes vienoto diennakts tālruņa numuru 1811.

Dalies ar šo ziņu