Krievija aizvien turpina izaicināt drošību un stabilitāti Baltijas un Ziemeļeiropas reģionos, izmantojot hibrīdās karadarbības elementus. Lai saglabātu stabilitāti, kā arī spētu pretoties šiem centieniem, NATO valstīm jāsaglabā sava iekšējā vienotība, šādu viedokli intervijā portālam “Sargs.lv” pauda NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers (Jörg Vollmer).
Viņš skaidroja, ka Krievija aizvien turpina radīt lielākos drošības draudus NATO Ziemeļaustrumu flanga valstīm.
Viņš atzina - NATO kopš Krimas aneksijas bijusi spējīga spert vajadzīgos atbildes soļus Krievijas radīto draudu ierobežošanai un potenciālā agresora savaldīšanai. Ģenerāļa vērtējumā svarīgs solis ir bijis NATO dalībvalstu lēmums par paplašināto kaujas grupu (NATO's Enhanced Forward Presence) izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
NATO centienus nodrošināt atturēšanas spēku gatavību nespēja ietekmēt arī globālā “Covid-19” pandēmija. Šajā laikā NATO turpinājusi paplašinātās kaujas grupu karavīru mācības, tiesa, mazākā mērogā, stingri ievērojot epidemiologu drošības norādījumus.