Katru gadu no maija līdz septembrim Latvijas mežos valda ugunsnedrošais periods, kura laikā izceļas vidēji ap 500 meža ugunsgrēku. Par to, kā rīkoties meža ugunsgrēka gadījumā un kā parūpēties par sava mājokļa ugunsdrošību, “Sargs.lv” stāsta Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētājs Rihards Keišs.
Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (Inčukalna BUB) valdes priekšsēdētājs Rihards Keišs no 2014. gada paralēli darbībai biedrībā strādā arī Valsts meža dienestā, vadot specializēto ugunsdzēsības automobili Mercedes Benz Unimog 4000 un dienot Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljonā.
R. Keišs skaidro - mežu degšana ir atkarīga no laikapstākļiem, it īpaši no sausuma un gaisa mitruma, vēja virziena. Meži ir ļoti dažādi, līdz ar to atšķiras arī ugunsgrēki tajos un cīņas metodes ar tiem. Ugunsgrēku rašanās galvenais faktors parasti ir cilvēka darbības – nevērīgi nodzēsti ugunskuri, kuri turpina gruzdēt kūdrā, nomestas cigaretes vai arī dzirksteles no transportlīdzekļiem.
Mežu ugunsgrēka bīstamākie faktori ir dūmi un karstums. Gadījumā, ja cilvēks mežā sastopas ar ugunsgrēku, pirmā rīcība noteikti ir ziņos pa vienoto telefonu 112. Meža ugunsgrēka gadījumā īpaši svarīgi ir precīzi norādīt meža ugunsgrēka atrašanās vietu, vislabāk, ar koordinātām. Inčukalna BUB praktizē sazināties ar izsaucējiem personīgi un aicinot nosūtīt koordinātas elektroniski.
Līdzīga prakse ir jāņem vērā arī ar kūlas ugunsgrēkiem. Lai arī mierīgā laikā cilvēks varbūt var savaldīt degošu kūlu vai zemsedzi, tad vēja brāzma var likt ugunij uz priekšu traukties ātrāk nekā cilvēks spēj paskriet, piemēram, mežā zemsedzes degšanas ātrums var pārsniegt 3-5 metrus minūtē.
Jebkuram, kas dzīvo meža malā, ir jārēķinās, ka ugunsgrēka gadījumā sadūmojums ir būtisks faktors. Jāņem vērā, ka izdedži stipra vēja gadījumā var lidot pat 20-30 metru attālumā, tāpēc gadījumā, ja uguns pietuvojas mājām, ir jāpieskata šī teritorija, taču tas nenozīmē, ka ir jākrīt panikā.
Runājot par bukletu ”Kā rīkoties krīzes gadījumā” un tajā iekļauto aicinājumu rūpēties par savu drošību jau šodien, R. Keišs uzsvēra, ka ugunsdrošība sākas mūsu pašu mājās; ģimenēm ir vajadzīgs izrunāt, kā rīkoties ugunsnelaimes gadījumā, piemēram, gadījumā, ja aizdegas panna vai Ziemassvētku eglīte.
Sarunā R. Keišs uzsvēra dūmu detektoru nozīmi. Ugunsdzēsības prakse liecina, ka daudz vairāk cilvēku aiziet bojā no saindēšanās ar dūmiem nekā no uguns. Visās mājās ir jābūt ugunsdzēšamajiem aparātiem – to, starp citu, nosaka arī likums.
