Lai arī primāri Gaisa spēku aviācijas flote tuvāko gadu laikā tiks papildināta ar četriem UH-60M “Black Hawk” helikopteriem, to rīcībā paliks arī “An-2” lidmašīnas, kuras atsevišķu uzdevumu izpildē ir neaizvietojamas un ekspluatācijā lētas. Tieši tāpēc tās aizvien izmanto daudzu valstu armijās – gan pilotu treniņos, gan meklēšanas, transportēšanas un ugunsdzēsības darbos, tā intervijā “Sargs.lv” stāsta Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis.
“An-2” – labākā meklēšanas darbiem un pilotu treniņiem
Lai arī daudzi mēdz smīkņāt par lidmašīnu “An-2” vecumu un ražotājvalsti, tās joprojām tiek izmantotas daudzu valstu armijās, jo ir neaizstājamas gan meklēšanas un glābšanas darbos, gan pilotu un izpletņlēcēju treniņos.
Kā norāda Gaisa spēku komandieris, militārās tehnikas ražošanas gads efektīvai uzdevumu veikšanai ne vienmēr ir noteicošais. Viens no piemēriem ir piecdesmito gadu produkts – lidmašīna C-130 “Herculess”, kas šobrīd joprojām ir daudz pasaules valstu bruņoto spēku aviācijas flotēs.
Līdzīgi ir ar lidmašīnu “An-2”, jo tās izmaksas ir zemas, un tā nav “cimperlīga” – vienkārša ekspluatācijā un tai nevajag speciālus lidlaukus, jo var nosēsties pat pļavā. Šīs īpašības arī nodrošina lidaparāta ilgo mūžu un vienkāršo izmantošanu.
Viņš piebilst, ka Latvijas armija nākotnē plāno ieviest vismaz četras “An-2” lidmašīnas, un otrs pilnībā atjaunotais lidaparāts Gaisa spēku rīcībā nonāks jau tuvākajā laikā.
Nākotnē - arī ultravieglās lidmašīnas
Kā vērtē Gaisa spēku komandieris, ultravieglo lidmašīnu esamība Gaisa spēkos sniegtu ievērojamu atbalstu gaisa atbalsta kontrolieru (Joint Terminal Attack Controllers – JTAC) un sākotnēji arī ieroču vadības speciālistu apmācībā un spēju stiprināšanā.
Slikts tas Gaisa spēku komandieris, kurš nesapņo par iznīcinātājiem
Pulkvedis Masulis stāsta, ka kādreiz bijusi doma par iespējamo Baltijas eskadriļas izveidi, iznīcinātāju iegādes un uzturēšanas izdevumus sadalot uz visām Baltijas valstīm. Taču nonākts pie secinājuma, ka arī tādā modelī kopējais finansējums būtu par mazu, un tas “noēstu” visu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku budžetu.
Pretgaisa aizsardzības pamatā – spēcīga komandvadības sistēma
Paralēli tiek attīstītas citas Latvijas drošībai vitāli svarīgas Gaisa spēku spējas – pretgaisa aizsardzība un Latvijas gaisa telpas novērošana. Ar ASV līdzfinansējumu un atbalstu šobrīd notiek spēcīgas komandvadības sistēmas izveide. Tā sevī ietver sakaru sistēmas un tīklus, arī agrās brīdināšanas sistēmas izveidi, dažādas bezvadu apraidīšanas iekārtas, gādājot, lai tās ir maksimāli drošas un neievainojamas.
Kā nākamo soli viņš min vidējās darbības ieroču sistēmas ieviešanu, uz ko ir jātiecas, lai pretgaisa aizsardzības sistēmu izveidotu pēc iespējas daudzslāņaināku.
Tāpat tiek stiprinātas arī Latvijas gaisa telpas novērošanas spējas, prioritāri pilnveidojot ārējā perimetra – Austrumu robežas un jūras akvatorijas – agrās brīdināšanas un gaisa telpas novērošanas spēju. Arī Latvijas teritorijas iekšienē tiks pilnveidota valstiski svarīgu objektu un infrastruktūras aizsardzība, uzstādot īpaši zemajiem augstumiem piemērotus radarus, lai vieglāk varētu fiksēt zemi lidojošus dronus.
Kas attiecas uz pārmetumiem pavasarī Latvijas gaisa telpā “pazudušā” nekontrolējamā drona meklēšanā, pulkvedis V. Masulis norāda – Gaisa spēki to nevarēja atrast, jo meklēja to, kas gaisā vairs neatradās; drons jau tobrīd bija iekritis koku lapotnē, tāpēc vairs nebija izsekojams.
“Stinger” raķešu sistēmas apmācība notiek Latvijā
Latvijas bruņotie spēki tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu „Stinger” saņēma 2018. gada otrajā pusē, un sākotnējās karavīru apmācības raķešu sistēmu izmantošanā notika ārvalstī. Taču kopš 2019. gada, kad Gaisa spēku jaunizveidotajā Mācību centrā tika iegādāts speciāls simulators, šī apmācība notiek Latvijā. Turklāt, lai šī pretgaisa aizsardzības spēja būtu vēl efektīvāka, šaut ar “Stinger” raķetēm mācās arī citu NBS vienību karavīri, tai skaitā arī no Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona, kuri līdzīgi kā Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizions specializējušies pretgaisa aizsardzības uzdevumu veikšanā.
“Šajā centralizētajā apmācībā mēs nemācam tikai tā saucamo “īkšķa apmācību”, kad karavīram tikai iemāca ieroci pielādēt un izšaut, bet sniedzam arī izpratni par gaisa telpu un tās lietotājiem,” saka pulkvedis Masulis.
Līdz ar tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu “Stinger” Gaisa spēku bruņojumā ir arī „RBS-70” raķešu sistēmas.
Karavīri no dažādām vienībām šaušanā ar šiem ieročiem trenējas arī Gaisa spēku ikgadējo mācību “Baltic Zenith” laikā, kas šogad notika kopā arī ar ASV un Lietuvas bruņotajiem spēkiem.
