Nesen par ārvalstu mediju retranslāciju atbildīgā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza Latvijā pārraidīt septiņas Krievijas propagandas mediju grupas Russia Today (RT) televīzijas programmas. Tomēr apgalvot, ka šādi Latvija ir pasargāta no Krievijas propagandas nevar, jo līdztekus slēgtajiem kanāliem kabeļoperatoru paketēs netrūkst citu Kremļa propagandas mediju, kas aizvien turpina graut Latvijas mediju vidi un manipulēt ar iedzīvotāju apziņu.
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš intervijā “Sargs.lv” atzīst – lai aizliegtu vai ierobežotu šādu mediju izplatīšanu, jāiegūst pietiekama pierādījumu bāze. Gudri bijuši arī propagandisti, reģistrējot savus televīzijas kanālus citās Eiropas Savienības valstīs. Tādējādi, ja notiek vēršanās pret tur reģistrētajiem Kremļa medijiem, nākas skaidroties, ka tā nav mediju vai vārda brīvības ierobežošana.
Šis process izrādās ārkārtīgi sarežģīts. Nesenos aizliegumus RT kanālu izplatīšanai izdevās panākt tikai tāpēc, ka izdevās pierādīt, ka kanālu vadībā ir cilvēki, pret kuriem Eiropas Savienība piemērojusi sankcijas par Krimas aneksijas un kara Ukrainas austrumos atbalstīšanu.
- Nesen Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome aizliedza Latvija izplatīt septiņas RT televīzijas programmas. Kāpēc tas notika tieši tagad, nevis agrāk? Vai bija nepieciešams laiks, lai iegūtu pierādījumus par tā patiesajiem īpašniekiem?
- Lēmumi tiek pieņemti tikai tad, kad esam pārliecināti par šo lēmumu juridisko bāzi. Ņemot vērā, kas aiz šīm programmām stāv, mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka mums ir taisnība. Tāpēc lēmumi tiek pieņemti tad, kad ir savākta un nostiprināta visa pierādījumu bāze.
- NEPLP arī aicināja šim lēmuma pievienoties citas Eiropas Savienības valstis. To retranslāciju jau aizliegusi Lietuva. Vai jums ir informācija arī par citām valstīm?
- NEPLP ir nosūtījusi lēmuma par RT pārraidīšanas aizliegumu Latvijā anglisko tulkojumu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, visiem regulatoriem. Ir signāli, ka arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis varētu sekot šim lēmumam. Piemēram, Igaunija ir publiski pateikusi, ka varētu sekot Latvijas piemēram.
- Ko plānots darīt ar pārējiem krievu kanāliem, piemēram, “RenTV”, “NTV Mir”, “Rossija RTR”, kuri Latvijā aizvien tiek retranslēti? Vai tie nav uzskatāmi par propagandas kanāliem?
- Svarīgi saprast, ka neviens no minētajiem kanāliem nav Krievijā reģistrēts kanāls. “Rossija RTR”, piemēram, skaitās Zviedrijas programma, “NTV Mir” un “RenTV” skaitās Lielbritānijas programmas.
Runājot par Latvijā aizliegtajām RT programmām - līdz šī gada 6. jūlijam tā bija ļoti sarežģīta un smagnēja procedūra, kuras pabeigšana NEPLP prasīja aptuveni gadu. Lai būtu iespējams šādus soļus spert, Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Likuma grozījumu izstrādi vadīja NEPLP, savukārt darba grupā piedalījās aptuveni 20 dažādas valsts institūcijas. Šo grozījumu stāšanās spēkā ļoti būtiski paplašina NEPLP iespējas, kā arī atvieglo padomes iespējas rīkoties, jo būtiski mainījies NEPLP iespējamais darbības lauks un termiņi. Manuprāt, tuvāko astoņu, deviņu mēnešu laikā mēs pilnīgi noteikti redzēsim rezultātus Latvijas likumos veikto izmaiņu dēļ.
- Kā notiek NEPLP darbs, lai izpētītu, kurš patiesībā kontrolē attiecīgos Krievijas televīziju kanālus?
- Katra programma tiek reģistrēta kādā valstī, kurā tā arī darbojas. Piemēram, “RenTV” ir Lielbritānijas programma un tā strādā atbilstoši Lielbritānijas likumdošanai, tāpat programmai ir jāievēro arī katras valsts likumdošana, kur tā tiek pārraidīta. Ja izskan naida runa, aicinājums uz terorismu vai sabiedriskās kārtības traucēšana, tad dažādas jaunās likumdošanas iespējas šo situāciju maina.
Protams, juridiski tās aizvien ir Eiropas Savienības nevis Krievijas programmas. Šo niansi mēs aizvien esam centušies skaidrot, bet daļa politiķu un daļa sabiedrības to nav sadzirdējusi.
- Kā noteikt, ka kāds televīzijas kanāls ir uzskatāms par propagandas izplatītāju?
- Kā NEPLP sadarbojas ar Lietuvas un Igaunijas mediju uzraugiem?
- Katru gadu tiek rīkota tikšanas, kurā piedalās Baltijas valstu regulatori. Ir jāsaprot, ka NEPLP ir pats radikālākais regulators Eiropas Savienībā. Mēs pēdējā pusotra gada laikā esam aizlieguši 17 Krievijas programmu izplatīšanu Latvijas teritorijā. Neviena cita Eiropas Savienības dalībvalsts, atskaitot Lietuvu, kas tagad seko mūsu piemēram ar RT kanāliem, pēdējo divu gadu laikā nebija aizliegusi nevienu programmu.
- Daudz runāts, ka kabeļtelevīziju operatoriem būtu jāliedz iespēja izplatīt savās pamatpakās Krievijas propagandas medijus. Cik tālu ir pavirzījusies šī ideja?
- Ir pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājās spēkā šī gada 6. jūlijā. Likuma grozījumi arī noteiks Valsts prezidenta iniciatīvu par to, ka 80% kabeļoperatoru pakās ietvertajām programmām jāraida kādā no Eiropas Savienības valodām. Diemžēl šī likuma norma stāsies spēkā tikai no nākamā gada 1. jūlija. Tāpat likums arī liegs pamatpakās iekļaut programmas, kuru retranslāciju pēdējo trīs gadu laikā NEPLP ir aizliegusi. Šobrīd tas attieksies tikai uz “Rossija RTR”, tomēr līdz tam laikam situācija vēl var mainīties.
- No malas raugoties nāk atmiņā vienkāršs salīdzinājums – “LMT” vadītājs Juris Binde izteicies, ka neredz iemeslu savā televīzijas piedāvājumā retranslēt Latvijai nedraudzīgu informāciju. Savukārt “TET” pārstāvji saka, ka šos kanālus piedāvās tik ilgi, kamēr tie būs pieprasīti. Kā nākas, ka “TET”, kura kontrolpakete (51% kapitāldaļu) pieder Latvijas valstij pārraida tai nedraudzīgu informāciju?
- NEPLP vairākas reizes ir publiski runājis par to, ka “TET” kapitāldaļu turētājs ir Privatizācijas aģentūra, kas atrodas Ekonomikas ministrijas paspārnē. Es joprojām uzskatu, ka tas ir vienas Ekonomikas ministrijas pakļautās Privatizācijas aģentūras lēmums, kas var mainīt šo situāciju. Kā kapitālturētājs redz šo attīstību, tā tas arī notiek.