Latvija un Lielbritānija aizsardzības problēmas nerisina, par tām vienkārši runājot. Pēdējie gadi ir pierādījuši to, ka abas valstis ir vairāk “darītāji” nekā “runātāji”, praktiski sadarbojoties, Eiropas un citu reģionu drošības veicināšanā, tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Volless (Ben Wallace).
Viņš uzsver – pēdējo gadu laikā ne tikai Lielbritānijas, bet arī Eiropas drošībai izaicinājumus metusi Krievijas agresīvā darbība. Šī situācija tuvākajā laikā nemainīses, tāpēc Lielbritānijas sadarbība aizsardzībā ne tikai ar Latvju, bet arī ar citām Ziemeļvalstīm tikai palielināsies.
Kā Lielbritānijas izstāšanās no ES ietekmēs tās iesaisti Eiropas drošības problēmu risināšanā?
Pēc būtības Lielbritānijas aiziešana neatstās būtiskas sekas. Mēs aizvien uzskatām, ka Eiropas drošība Apvienotajai karalistei allaž būs svarīga. Tā bija svarīga vēl pirms vēl Eiropas Savienības izveidošanas un būs svarīga arī tajā brīdī, kad, iespējams, Eiropas Savienība pārsāts pastāvēt. Kas to lai zina kā būs. Es noteikti uzskatu, ka mēs turpināsim ieguldīt Eiropas kopējā drošībā. Manā ieskatā NATO ir Eiropas drošības stūrakmens, tāpēc arī Lielbritānija turpinās ieņemt vienu no vadošajām lomām šajā organizācijā. Tāpat mēs veicināsim divpusējās attiecības ar tādām valstīm kā Latviju vai Ziemeļvalstīm. Visas šīs valstis ir mūsu vēsturiskie sabiedrotie un mēs turpināsim ieguldīt šo attieību veidošanā, jo drošība Latvijā ir Apvienotās karalistes interesēs.
Kā jūs raksturotu Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības aizsardzības jomā? Kā zināms, tad šogad Latvija pabeidza teju vairāk nekā 100 CVRT bruņumašīnu iegādes darījumu no Lielbritānijas. Vai redzat potenciālu abu valstu aizsardzības industriju sadarbībai?
Jā, tieši tā! Es pat vēlētos atpirkt daļu no Latvijai pārdotajām CVRT mašīnām. Tās ir ļoti labas mašīnas un lieliski piemērotas mūsdienu draudiem. Dažkārt es pat brīnos – kāpēc mēs vispār tās pārdevām.
Tomēr, ja runā par sadarbību, es uzskatu, ka mūsu valstīm ir ļoti liels sadarbības potenciāls tieši militārās industrijas jomā. Tāpat mums ir plašas iespējas strādāt kopā aizsardzības un drošības politikas virzienā. Mēs esam visai līdzīgas valstis. Mēs nevaram aizmirst, ka mūsu kopējā vēsturē ir daudz skandināviskā un ziemeļnieciskā. Kā zināt, es esmu skots. Zinu, ka Rīgā vēsturiski ilgi atrādās arī Skotijas vēstniecība. Zinu, ka vēsturiski Skotijas tirdzniecības sakari ir veduši uz Baltiju, tāpēc arī Rīgā atradās Skotijas vēstniecības ēka.
Tas pats ir saistībā ar ekspedīcijas spēku izvietošanu. Dānija, Latvija un Igaunija ar mums plecu pie pleca nedienē tikai NATO paplašinātajās kaujas grupās. Mūsu karavīri kopā dienē tādās vietās kā, piemēram, Afganistāna, Irākā un citviet. Manuprāt tas ir vissvarīgākais un tas tiešā veidā dod aizsardzības nozarei jēgu. Šāda sadarbība skaidri pierāda uz ko var paļauties brīžos, kad viss noiet galīgi greizi. Tas tikai nozīmē, ka šajā drošības telpā mēs visi esam profesionāļi un mēs augstu novērtējam profesionālismu un apņēmību.
Britu karavīri šobrīd vada daudznacionālo kaujas grupu Igaunijā. Tā dienestam nosūtījusi smago mehanizēto vienību. Tomēr šobrīd Lielbritānijas bruņotajos spēkos ir uzsāktas reformas, kas paredz atteikšanos no tankiem. Kā tās ietekmēs Lielbritānijas iespēju dot prettriecienu iespējamai Krievijas agresijai?
Allaž ir bijusi diskusija par jaunu tehnoloģiju nepieciešamību un vecajām tehnoloģijām. Arī pēc pirmā pasaules kara britu armijas ģenerāļi uzskatīja, ka armijā allaž atradīsies vieta labi barotiem zirgiem. Tā gan īsti nebija. Bruņu tehnikai allaž būs nozīme. Mēs no tās neatsakāmies. Tiesa, mēs nevaram ignorēt faktus, ko pierādīja konflikti Sīrijā un Lībijā, kā arī nesenā Azerbaidžānas un Armēnijas kara darbība. Mūsdienās aizvien pieaug bezpilota lidaparātu loma, kas maina taktiku frontes līnijā.
Laikā, kad es vēl dienēju armijā, 50 kilometru distance aiz priekšējām līnijām tika uzskatīta par stratēģiskās nozīmes teritoriju kļuva stratēģiski svarīga. Tagad, pateicoties bezpilota lidaparātiem un tālās darbības artilērijai, šis skaitlis ir palielinājies līdz pat 300 kilometriem.
Es nebūt nesaku, ka mums ir jāatsakās no bruņutehnikas, bet mums ir jāatzīst, ka pasaule šobrīd strauji mainās un mums ir jābūt klāt esošiem šajā procesā.
ASV Baltajā namā drīz sēdīsies jauns prezidents – demokrāts Džo Baidens. Kā tas ietekmēs ASV un Eiropas attiecības, kā arī ASV un Apvienotās Karalistes attiecības?
Allaž ir viegli koncentrēties tikai uz to kurš sēž Baltajā namā, taču te ir jāatceras Lielbritānijas attiecību vēsture ar ASV. Mēs esam lielākais ārvalstu investors ASV, savukārt ASV ir lielākais ārvalstu investors Lielbritānijā. Mēs NATO aliansē esam otra lielākā valsts aiz ASV, kura visvairāk naudas tērē aizsardzībai. Mēs savas attiecības papildus stiprinām arī, daloties ar izlūkošanas datiem. Mums ir kontakti individuālā līmenī, kultūras līmenī un mūsu bruņoto spēku virsnieki regulāri aizvada kopīgus treniņus. Šīs attiecības daudz nemainīsies. Protams, kā jebkurās attiecībās, arī starpvalstu attiecibās mēdz būt kāpumi un kritumi. Tomēr, es nedomāju ka šī attiecības fundamentāli mainīsies.
Ievēlētais prezidents Dž. Baidens ir ļoti par labu noskaņots pret NATO. Viņš ir iesaistījies Eiropas drošības veicināšanā un vienmēr to ir uzsvēris. Tās ir labas ziņas mums visiem. Viņš saprot, ka Eiropas drošība ir ļoti, ļoti svarīga.
Nesen man bija saruna arī ar pašreizējā prezidenta administrācijas jauno aizsardzības sekretāru. Varu teikt, ka mēs to turpinājām no tās pašas vietas, kur darbu pabeidza iepriekšējais sekretārs. Šīs lietas abu valstu attiecībās fundamentāli nemainās. Amerika ļoti labi apzinās, ka Eiropa ir nozīmīgs balsts tās pašas drošībai, gluži tāpat, kā Eiropas drošības balsts allaž būs ASV.
Septembrī vairāk nekā 200 britu izpletņlēcēju piedalījās mācībās Ukrainā. Vai Lielbritānija arī tuvākajā nākotnē turpinās sniegt atbalstu Ukrainas bruņoto spēku apmācībā un attīstībā?
Mēs līdz šim esam apmācījuši daudzus Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjus, mēs to darījām kopā ar partnervalstīm. Bet jā, es personīgi gribēju, lai šie izpletņlēcēji dodas uz Ukrainu. Ukraina ir mūsu partneris, kurā ir iebrukusi Krievija. Krievija šajā valstī ne tikai ir iebrukusi, tā turpina atbalstīt separātistu režīmus valsts Austrumos. Krimu, kas ir Ukrainas teritorija, Krievija ir okupējusi un anektējusi. Mēs šādai Krievijas rīcībai allaž esam pretojušies un turpināsim pretoties. Mūsu interesēs ir turpināt atbalstīt Ukrainas tiesības izvēlēties savu tālāko ceļu, tādēļ mēs arī turpināsim atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus. Lielbritānija tic šīm vērtībām un mēs par tām iestāsimies.