Valsts policijas priekšnieks: Būt policistam, tāpat kā karavīram, ir dzīves aicinājums

Viedoklis
Sargs.lv
Valsts policija
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Policisti, līdzīgi kā karavīri vai mediķi, izvēloties šo profesiju, apzinās – tā ir sava veida misija, tāpēc jājūt aicinājums, tā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš atklāj – darbinieku motivācijas vairošanā Valsts policijā uzlabota arī iekšējās komunikācijas aprite, jo ir pārliecināts – jebkurā situācijā ir jārunā, jo klusējot patiesību neatrast.

A.Ruks norāda, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē arī Valsts policijas darbiniekiem nācies pielāgoties, taču novērots, ka šajā laikā kolektīvā vēl vairāk jūtama kopības sajūta un gūts labs rūdījums.

Motivēšanā svarīga iekšējā komunikācija

Viņš stāsta, ka darbinieku motivēšanas procesā ļoti svarīgi ir viņiem justies piederīgiem darba vietai, tāpēc būtiska loma ir iekšējai komunikācijai.

“Esmu izveidojis rubriku “Valsts policijas priekšnieks atbild”. Pagaidām reizi mēnesī organizējam sanāksmi tiešsaistes formātā, kurā var pieslēgties ikviens policijas darbinieks, parunāt ar policijas vadību, uzdot jautājumus, prasīt skaidrojumus, izteikt kādu priekšlikumu vai vienkārši izstāstīt savu sāpi, ko nevar atrisināt uz vietas."
Valsts policija
Valsts policijas priekšnieks
Armands Ruks

Šis viņam nav pirmais vadošais amats, un A. Ruks ir pārliecināts, ka jebkurā situācijā, īpaši krīzes gadījumos, ir jārunā, jo klusējot patiesību neatrast. “Kad kāds ir satraucies, es parasti saku: “Noliekam emocijas malā, nomierināmies un mēģinām vēlāk vēlreiz parunāt. Neviens jau nav no dzelzs, īpaši saspringtās krīzes situācijās, kad jārisina svarīgi jautājumi. Valsts policijas priekšnieks jau nav tētis, kurš audzina bērnus. Visi dienestā ir pilngadīgas personas, katram sava dzīves pieredze, ģimene, rūpes un arī sava noturība – psiholoģiskā un fiziskā,” saka A. Ruks.  

Image
Valsts policija
Foto: Foto: Zane Bitere/LETA
Foto: Zane Bitere/LETA

Būt policistam – dzīves aicinājums

Viņš atzīst, ka policisti, līdzīgi kā karavīri vai mediķi, izvēloties profesiju, apzinās – tā ir sava veida misija. Protams, ka atalgojums vienmēr ir motivējošs faktors, taču tas nedrīkst būt vienīgais.

“Esmu šo jautājumu pētījis, salīdzinājis ar kaimiņzemēm – Lietuvu un Igauniju, tāpēc varu teikt, ka Latvijas Valsts policijā visos līmeņos atalgojums diemžēl joprojām ir teju par trešdaļu zemāks,” saka A. Ruks.

Viņam ir arī pedagoģiskā darba pieredze. Kopš 2013. gada A. Ruks strādājis Valsts policijas koledžā kā Tiesību zinātņu katedras lektors, taču tagad šie pienākumi vairs nav savienojami ar Valsts policijas priekšnieka amatu, tāpēc lekcijas vairs nepasniedz.

Tāpat kopš 2016. gada A. Ruks bijis arī Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs. Pašlaik gan lekcijas studentiem vairs nevada, taču saikni ar akadēmisko vidi pilnībā nesarauj, konsultējot studentus maģistra un citu studiju darbu tapšanā.

Image
Valsts policija
Foto: Foto: Aizsardzības ministrija
Foto: Aizsardzības ministrija

Valsts policijā – aizvien vairāk sieviešu

Vērojot Valsts policijas koledžas kadetus – topošos policistus,  A. Ruks atzīst – gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts policija saņem vienu un to pašu “produktu” jeb vidusskolu absolventus. Īpaši aktuāls ir jautājums par jauniešu fizisko sagatavotību, taču to ar laiku var uztrenēt. Turklāt šis gads, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ vairums mācību notiek attālināti, daudziem kadetiem radījusi nepilnīgu redzējumu par dienestu, jo izpalikusi striktā dienaskārtība un režīms.

Armands Ruks novērojis vēl kādu izteiktu tendenci – darbu policijā izvēlas aizvien vairāk sieviešu. Lai arī sievietes Valsts policijā tiek laipni gaidītas un atsevišķās specialitātēs var būt pat efektīvākas nekā vīrieši, viņaprāt, patruļās vairāk tomēr vajadzētu būt vīriešiem, jo bieži vien policista miesas uzbūve un raženais augums vien jau ir kā preventīvs līdzeklis.

“Tas ir labi, ka ir dzimumu balanss, taču, piemēram, patruļās un aizturēšanas epizodēs, manuprāt, sievietēm pēc būtības nevajadzētu būt. Prakse rāda, ka nereti pārkāpēji uzbrūk  tieši sievietēm – policistēm, un par to man ļoti žēl. Kad es studēju, tad manā kursā bija vairāk nekā 200 vīriešu un ap 30 sieviešu, šobrīd dienestā šī proporcija procentuāli ir jau apmēram 60 pret 40,” saka A. Ruks.

Dalies ar šo ziņu