Policisti, līdzīgi kā karavīri vai mediķi, izvēloties šo profesiju, apzinās – tā ir sava veida misija, tāpēc jājūt aicinājums, tā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Viņš atklāj – darbinieku motivācijas vairošanā Valsts policijā uzlabota arī iekšējās komunikācijas aprite, jo ir pārliecināts – jebkurā situācijā ir jārunā, jo klusējot patiesību neatrast.
A.Ruks norāda, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē arī Valsts policijas darbiniekiem nācies pielāgoties, taču novērots, ka šajā laikā kolektīvā vēl vairāk jūtama kopības sajūta un gūts labs rūdījums.
Motivēšanā svarīga iekšējā komunikācija
Viņš stāsta, ka darbinieku motivēšanas procesā ļoti svarīgi ir viņiem justies piederīgiem darba vietai, tāpēc būtiska loma ir iekšējai komunikācijai.
Šis viņam nav pirmais vadošais amats, un A. Ruks ir pārliecināts, ka jebkurā situācijā, īpaši krīzes gadījumos, ir jārunā, jo klusējot patiesību neatrast. “Kad kāds ir satraucies, es parasti saku: “Noliekam emocijas malā, nomierināmies un mēģinām vēlāk vēlreiz parunāt. Neviens jau nav no dzelzs, īpaši saspringtās krīzes situācijās, kad jārisina svarīgi jautājumi. Valsts policijas priekšnieks jau nav tētis, kurš audzina bērnus. Visi dienestā ir pilngadīgas personas, katram sava dzīves pieredze, ģimene, rūpes un arī sava noturība – psiholoģiskā un fiziskā,” saka A. Ruks.
Būt policistam – dzīves aicinājums
Viņš atzīst, ka policisti, līdzīgi kā karavīri vai mediķi, izvēloties profesiju, apzinās – tā ir sava veida misija. Protams, ka atalgojums vienmēr ir motivējošs faktors, taču tas nedrīkst būt vienīgais.
Viņam ir arī pedagoģiskā darba pieredze. Kopš 2013. gada A. Ruks strādājis Valsts policijas koledžā kā Tiesību zinātņu katedras lektors, taču tagad šie pienākumi vairs nav savienojami ar Valsts policijas priekšnieka amatu, tāpēc lekcijas vairs nepasniedz.
Tāpat kopš 2016. gada A. Ruks bijis arī Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs. Pašlaik gan lekcijas studentiem vairs nevada, taču saikni ar akadēmisko vidi pilnībā nesarauj, konsultējot studentus maģistra un citu studiju darbu tapšanā.
Valsts policijā – aizvien vairāk sieviešu
Vērojot Valsts policijas koledžas kadetus – topošos policistus, A. Ruks atzīst – gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts policija saņem vienu un to pašu “produktu” jeb vidusskolu absolventus. Īpaši aktuāls ir jautājums par jauniešu fizisko sagatavotību, taču to ar laiku var uztrenēt. Turklāt šis gads, kad Covid-19 ierobežojumu dēļ vairums mācību notiek attālināti, daudziem kadetiem radījusi nepilnīgu redzējumu par dienestu, jo izpalikusi striktā dienaskārtība un režīms.
“Tas ir labi, ka ir dzimumu balanss, taču, piemēram, patruļās un aizturēšanas epizodēs, manuprāt, sievietēm pēc būtības nevajadzētu būt. Prakse rāda, ka nereti pārkāpēji uzbrūk tieši sievietēm – policistēm, un par to man ļoti žēl. Kad es studēju, tad manā kursā bija vairāk nekā 200 vīriešu un ap 30 sieviešu, šobrīd dienestā šī proporcija procentuāli ir jau apmēram 60 pret 40,” saka A. Ruks.
