Pulkvedis S. Gaugers: Smagā bruņu tehnika tuvākajā nākotnē kaujas laukus nepametīs

Viedoklis
Sargs.lv
Polijas bruņoto spēku tanki PT-90 Ādažu poligonā
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Par spīti tehnoloģiskajam progresam un arvien pamanāmākiem dažādu valstu centieniem karadarbībā izmantot bezpilota risinājumus, tādas klasiskās bruņu tehnikas kā, piemēram, kaujas tanku vai kājnieku kaujas mašīnu noriets tuvākajā nākotnē nav gaidāms. Šādu viedokli intervijā “Sargs.lv” pauž Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.

Pēc viņa teiktā, to, ka tankiem nav vietas kara laukā, militārie eksperti runā jau pēdējos 20 gadus, tomēr nesenie konflikti pasaulē pierādījuši pretējo - smagās bruņu tehnikas noriets nav piedzīvots.

“Ja paskatāmies uz nesenajiem Gruzijas un Ukrainas kariem, tanks aizvien ir un paliek kara lauka karalis. Nekas nav mainījies. Ja mēs skatāmies uz visiem konfliktiem, kuri bijuši pēc Otrā pasaules kara, piemēram, Irākas karš un citi konflikti, tur tanki allaž ir gājuši pa priekšu. Esmu pārliecināts, ka tanki nekur no kara lauka nepazudīs, ” saka Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes komandieris.

Kā piemēru tam pulkvedis S. Gaugers min Krievijas un citu valstu centienus radīt jauna tipa kaujas tankus un kājnieku kaujas mašīnas. Tiesa, pulkvedis piebilda, ka ikviena jaunākās paaudzes kaujas tehnika vārda vistiešākajā nozīmē kļūst smagāka, salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes tehniku.

“Vidēji šobrīd viena kājnieku kaujas mašīna sver virs 40 tonnām. Kādreiz kaujas tanks nesvēra 40 tonnas. Visas tendences liecina, ka tehnikas attīstība iet uz biezāku bruņu, kas no vienas puses nozīmē labāku karavīru aizsardzību, taču smagāku mašīnu,” viņš sacīja.

Image
Sabiedrotot tanki un heikopteri militārajās mācībās "Winter Shield" Ādažu poligonā
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
Foto: Sabiedroto tanki un helokopteri militārajās mācībās "Winter Shield" Ādažu poligonā/ vsrž Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Taču aizvien vairāku pasaules militāro plānotāju un aizsardzības nozares ekspertu vidū valda viedoklis, ka labākā karavīru aizsardzība varētu būt saistīta ar daudz lielāku dažāda veida bezpilota platformu izmantošanu.

“Uzskatu, ka noteiktā līmenī to var darīt. Piemēram, mēs Mehanizētā kājnieku brigādē izmantojam bezpilota lidaparātus, lai iegūtu informāciju un vadītu netiešo uguns atbalstu. Šī spēja mums ļauj atbrīvot cilvēka resursus, turklāt šādu lidaparātu varam turēt tuvāk ienaidniekam, nepakļaujot draudiem karavīru. Tur ir loģika. Tomēr tā nav standarta tehnika. Es tomēr dzīvoju ar domu, ka arī tuvākajā nākotnē mēs kaujas laukos redzēsim tankus, kājnieku kaujas mašīnas un cita veida tehniku,” teic pulkvedis S. Gaugers.

Vienlaikus viņš atzīst, ka pēdējie konflikti Afganistānā un Irākā ASV likuši attīstīt īpašu šim reģionam un šī tipa karadarbībai domātu kaujas tehniku, piemēram, izstrādāt īpašus bruņutransportierus, kuri spējīgi izturēt improvizēto spridzekļu (IED) sprādzienus.

“Lielās valstis, piemēram, ASV attīsta šāda veida tehniku (MRAP), kura specifiski domāta šādām operācijām. Taču, noslēdzoties šai operācijai, šī tehnika konvencionālajai karadarbībai praktiski nav izmantojama. Tai pašā laikā kājnieku kaujas mašīnas ir universālākas,” viņš sacīja.

Lūgts komentēt nesenos ASV Jūras kājnieku korpusa un Lielbritānijas bruņoto spēku lēmumus pamazām atteikties no tankiem, lai atbrīvotu līdzekļus ieguldījumiem jauna veida kaujas platformām, pulkvedis S. Gaugers atzīst - jebkura jaunas tehnikas izstrāde prasa lielus līdzekļus.

Image
Polijas bruņoto spēku tanki PT-90 Ādažu poligonā/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Foto: Polijas bruņoto spēku tanki PT-90 Ādažu poligonā/ srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

“Ja iedzīvotāji šādu attīstību var nofinansēt, tad uz priekšu! Taču, ja man kāds jautā, vai man vajag tankus, es teiktu – jā, dodiet tik šurp! Paldies Dievam, man kā Mehanizētās kājnieku brigādes komandierim ir pieejama NATO paplašinātās kaujas grupas tanku vienība. Tomēr mums visiem ir jāatceras – tanki ir ārkārtīgi dārga spēja. Mums ir jātiek galā ar tiem mehanizācijas projektiem, ko mēs brigādē jau esam uzsākuši, proti, CVRT platformu un haubiču ieviešanu. Kad būsim iemācījušies šo tehniku pilnvērtīgi apkopt, uzturēt un izmantot, tad attīstībā varēsim virzīties tālāk,” atzīst brigādes komandieris.

Drīzumā brigādes karavīriem būs jāmācās izmantot, uzturēt un apkopt arī riteņu platformu bruņutehnika. Arī šī pieredze būs svarīga tālākajai kaujas spēju attīstībai, taču šie soļi ir sperami pamazām.

“Sapirkt tehniku nav grūti. Jautājums ir par to, vai mēs pēcāk esam spējīgi to pienācīgi uzturēt. Svarīgi, lai mēs nepieļautu analoģisku kļūdu, kā, piemēram, nopērkot savas ģimenes vajadzībām dārgu “Porsche Cayenne” apvidus auto. Lai arī tā ir laba un skaista mašīna, tās apkope un uzturēšana būs tik dārga, ka gala rezultātā mēs ar to vienkārši nevarēsim atļauties braukt. Analoģiski ir ar bruņotajiem spēkiem – mēs varam piepirkt un piedzīt ar tehniku visu Ādažu bāzi. Tomēr, ja vienas šādas tehnikas apkopes izmaksas ir 150 tūkstoši eiro gadā un, ja tādu tehnikas vienību ir desmitiem vai simtiem, tad kopējās izmaksas var būt tādas, kuras ar esošo finansējumu būtu grūti segt,” salīdzina pulkvedis S. Gaugers.

Pulkvedis atzina – lai arī pēdējos gados Nacionālie bruņotie spēki attīstījušies strauji, to attīstība bijusi kontrolējami vadāma un finansējama atbilstoši piešķirto līdzekļu apmēram.

Dalies ar šo ziņu