NATO paplašināto kaujas grupu esamība Baltijas valstīs, nodrošinot Krievijas atturēšanu pēc Krimas okupācijas, ir pierādījusi sevi kā ārkārtīgi veiksmīgu. Arī turpmāk NATO ir apņēmības pilna nodrošināt potenciālā pretinieka atturēšanu, kā arī mieru un stabilitāti Baltijas reģionā. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzina NATO Eiropas spēku virspavēlnieks, ģenerālis Tods Volterss (Tod D. Wolters).
Kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi Eiropā izvietoto NATO spēku gatavību?
Alianse joprojām ir vērsta uz precīzi mērķētu atturēšanas un aizsardzības pasākumu kopumu visā Eiroatlantijas reģionā. Mūsu mērķis pandēmijas laikā ir nodrošināt, lai izaicinājumi veselības nozarē nekļūtu par drošības krīzi. Savā darbā esam ieviesuši un praksē īstenojam epidemioloģiskās piesardzības pasākumus, lai saglabātu personāla veselību, tādējādi garantējot mūsu uzdevumu izpildes nepārtrauktību un darbības efektivitāti. Mūsu spēki pret šiem izaicinājumiem izrādījušies ļoti izturīgi. Tas, ievērojot visus pandēmijas dēļ noteiktos epidemioloģiskās piesardzības nosacījumus, ļauj turpināt visa veida uzdevumus - gaisā, uz sauszemes, jūrā, kibertelpā un kosmosā. Neraugoties uz pandēmiju, NATO Sabiedroto pavēlniecības operāciju centrs turpina pildīt savu pamatuzdevumu.
Kas, jūsuprāt, šobrīd ir trīs lielākie NATO izaicinājumi?
Tā ir politiskā nenoteiktība, cīņa par energoresursiem un dažāda veida graujošo jauno tehnoloģiju straujā izplatība. Šie apstākļi ir nopietni satricinājuši likumos balstīto starptautisko kārtību. Vispamanāmākos draudus šajos apstākļos demonstrē Krievija. Arī Ķīna un Irāna, cenšas izmantot šos apstākļus, lai gūtu virsroku caur savu agresīvo rīcību, kurai tiek izmantoti visi nacionālās varas instrumenti, kā arī nozīmīgs bruņoto spēku atbalsts.
Tāpat par starpreģionālu draudu uzskatāmi dažāda veida teroristiskie grupējumi, kuri ir spējīgi uzbrukt civiliedzīvotājiem, veicinot nestabilitāti konfliktu zonās, kur tiem aizvien ir ietekme. Tie jau plāno nākamos uzbrukumus un veicina apstākļus, kas civiliedzīvotājiem liek atstāt mājas un neļauj tajās atgriezties.
Pēc tam, kad Krievija okupēja Krimu, NATO Baltijas valstīs un Polijā nolēma izvietot paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Cik veiksmīgi šīs kaujas grupas spējušas nodrošināt atturēšanu? Vai šobrīd ir plāni par šo kaujas grupas kontingenta palielināšanu?
NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošana alianses Austrumu flanga valstīs ir ārkārtīgi veiksmīga. Baltijas reģionā katrā no valstīm mēs esam izvietojuši reālai kaujai gatavu bataljona izmēra daudznacionālo kaujas vienību. Šie spēki, kuros ir pārstāvēti karavīri no visas alianses valstīm, darbojas plecu pie pleca ar uzņemošo valstu karavīriem, demonstrējot taustāmu alianses solidaritātes un kolektīvās aizsardzības piemēru.
Arī turpmāk NATO klātbūtne Baltijas reģionā būs vērsta uz aizsardzību un būs proporcionāla apdraudējuma līmenim, pilnībā atbilstot alianses starptautiskajām saistībām un mērķim miera un stabilitātes nodrošināšanai.
Šo spēku klātbūtne nodrošina, ka gadījumā, ja pret reģionu tiek vērsta agresija un tiek pieņemts lēmums par militāru atbildi, NATO karaspēks jau ir te.
Cik lielā mērā NATO bruņotie spēki ir tehniski sagatavoti, lai atbildētu jaunākās paaudzes ieroču, piemēram, hiperskaņas raķešu, mazgabarīta dronu spietu, kā arī jaunākās paaudzes karadarbības paveidu – kiberuzbrukumu un dezinformācijas kampaņu draudiem. Vai alianse tam ir tehnoloģiski sagatavota?
Mākslīgā intelekta, autonomo ieroču sistēmu, lielo datu un biotehnoloģiju inovācijas maina miera, krīzes un konfliktu būtību. Šiem izaicinājumiem mēs atbildēsim pilnā mērā. Nesen NATO publicēja savu jauno visaptverošās aizsardzības un kopīgas reakcijas militāro stratēģiju, kas ir daļa no alianses lielākā iekšējās pielāgošanās un pārkārtošanas procesa kopš Aukstā kara laikiem. Stratēģiskā un operatīvā saikne ir tā, ko mēs saucam par eiroatlantiskās zonas atturēšanas un aizsardzības koncepciju, jeb DDA.
Šie dokumenti kopā izgaismo tās drošības problēmas, ar kurām mēs saskaramies, uzsver nepieciešamību saglabāt modrību, lai arī turpmāk alianse spētu saglabāt mieru, īstenojot visaptverošu atturēšanas un aizsardzības pieeju visās operacionālajās vidēs katru dienu, 24 stundas diennaktī un visā sabiedroto pavēlniecības atbildības teritorijā. Mums ir svarīgi saglabāt pozitīvu impulsu ikreiz, kad praksē izmantojam šo dokumentu sniegtās iespējas, lai saglabātu savu konkurētspēju, cītīgi gatavotos krīzei vai konfliktiem bet, pats galvenais, saglabātu mieru.
Iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlējās samazināt Eiropā izvietoto karavīru skaitu, pēc būtības samazinot Vācijā izvietotā karaspēka apjomu. Līdz ar NATO sabiedroto spēku augstākā komandiera amatu jūs ieņemat arī Eiropā izvietoto ASV bruņoto spēku komandiera amatu. Tieši jums bija uzdots sagatavot karaspēka izvešanas plānu no Vācijas, tomēr, spriežot pēc visa, šis process ir apstājies. Kāda būs ASV karaspēka nākotne Eiropā, vai iepriekšējās administrācijas lēmums par karaspēka izvešanu aizvien ir aktuāls?
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins pašlaik rūpīgi pārskata iepriekš pieņemto lēmumu. Pieņemot tālākos lēmumus, viņš ņems vērā gan civilās, gan militārās administrācijas padomus, kā arī norādījumus no ASV prezidenta un Baltā nama. Tikai pēc tam, kad tiks pieņemts galīgais lēmums, mēs kopīgi virzīsimies uz priekšu. ASV joprojām ir stingri apņēmības pilna nodrošināt Eiropas drošību.
Nesen ASV Armijas pavēlniecība Eiropā un Āfrikā paziņoja par mācību “Defender-Europe 2021” uzsākšanu. Kas ir galvenie elementi, kam mācībās uzmanība tiks pievērsta šogad?
“Defender-Europe 21” ir četru ASV vadītu mācību cikls, kura mērķis ir uzlabot spēku gatavību un savstarpējo savietojamību, kā arī pārbaudīt ASV Armijas pavēlniecības Eiropā un Āfrikā gatavību iesaistīt šajā procesā aptuveni 30000 karavīru kā no NATO valstīm, tā arī partnervalstīm. Kopā mācībās piedalīsies karavīri no 26 valstīm, veicot vienlaicīgu mācību uzdevumu izpildi vairāk nekā 30 poligonos, sākot no Baltijas valstīm līdz pat Āfrikai. Tāpat mācības notiks kritiski svarīgajā Melnās jūras un Balkānu reģionā. Mācībās tiks pārbaudīta vitāli svarīgā loģistikas spēja, kas nodrošina iespējas veikt operācijas tik lielā mērogā un ģeogrāfijā.
Jāteic, ka ASV spēku mācības Eiropā “Defender- Europe 21” notiek vienlaikus ar NATO rīkotajām mācībām “Steadfast Defender 21”. Abas mācības skaidri demonstrē mūsu apņēmību un spējas Eiropas reģionā izvietot attiecīgās kaujas spējas un spēju izvietot attiecīgās kaujas spējas, integrējot vienotā sistēmā spējas dažādās kaujas vidēs.
Abās šajās mācības tiks iesaistīts visai ticams militāro spēju apmērs, tostarp tiks pārbaudītas pretraķešu aizsardzības un desantoperāciju spējas, kā arī karavīru spēja cīnīties brigāžu lieluma formējumos. Vienlaikus šajās mācībās tiks iesaistīts arī nesen aktivizētais ASV Armijas 5. korpuss.
Pērn Krievijas gaisa spēku piloti īstenoja atklāti provokatīvus incidentus pret NATO lidmašīnām, gan aizšķērsojot ceļu, gan bīstami pietuvojoties alianses lidaparātiem. Ko Krievija cenšas pateikt ar šādu provokatīvu rīcību?
Vairumā gadījumu šīs sastapšanās ir bijušas drošas un tādas arī ir. Mēs dzīvojam arvien sarežģītākā pasaulē, kur jebkurā operacionālajā vidē tiek meklētas iespējas izmantot spēku dažāda veida destruktīvām rīcībām. Sabiedroto bruņotajos spēkos dienošie vīrieši un sievietes turpina nenogurstoši strādāt, lai novērstu šīs ļaunprātīgās rīcības, atturētu agresiju un saglabātu mieru.
Raugoties no militārā viedokļa, NATO ir jāsaglabā šobrīd liktais uzsvars uz visaptverošu gatavības paaugstināšanu visās jomās. Tāpat NATO ir jāturpina attīstīt visaptverošu gatavību dažādās jomās, jāturpina attīstīt operacionālo gatavību, pārredzamību un saskaņošanu, lai mēs spētu izmantot savas spējas ātrāk, nekā to draud mūsu pretinieki. Vīzijā par šo drošības aliansi mēs kopīgi radām daudz vairāk miera, stabilitātes un pretinieka atturēšanas efekta, nekā to nodrošinām šodien.