Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežā pašlaik risinās lielākā drošības krīze pēdējo 30 gadu laikā, un situācija reģionā ir īpaši nestabila. Tā Baltkrievijas organizēto hibrīduzbrukumu un migrantu nemierus uz šo valstu Austrumu robežas, raksturo Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets (Kalle Laanet). Viņš uzskata, ka sabiedroto valstu vidū ir jāpanāk vienāda izpratne par situācijas nopietnību un lai mazinātu dezinformācijas izplatību, jābūt nepārtrauktai informācijas apmaiņai. Tāpēc jau drīzumā viņš šos drošības apdraudējumus plāno pārrunāt ar abu pārējo Baltijas valstu aizsardzības ministriem.
Kalle Lānets atzīst, ka jau kopš Baltkrievijas mērķtiecīgā hibrīduzbrukuma sākuma arī Igaunija uzmanīgi seko līdzi situācijai un, cik iespējams, kaimiņvalstīm arī palīdz, nosūtot tām gan dzeloņstieples, gan bezpilota lidaparātus. Būtisku ieguldījumu situācijas risināšanā devuši arī Igaunijas iekšējās drošības spēki.
Diemžēl šobrīd nekas neliecinot par Baltkrievijas režīma radīto draudu deeskalāciju. Īpaši pēdējā mēneša laikā atkal strauji pieaudzis mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot Polijas-Baltkrievijas robežu, turklāt migranti sākuši pielietot agresivitāti un fizisku spēku, mēģinot izlauzties cauri dzeloņstiepļu žogam.
Arī Lukašenko nesenā pavēle, saskaņā ar kuru visas Baltkrievijas lidostas ir atvērtas starptautiskajiem lidojumiem, nedod nekādu pārliecību, ka šai krīzei varētu būt redzams drīzs atrisinājums. Vienlaikus Baltkrievija turpina meklēt arvien jaunas valstis un migrācijas koridorus, pa kuriem varētu ievest migrantus.
Igaunijas aizsardzības ministrs K. Lānets uzskata, ka situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka Ukrainas pierobežā atkal novērota pastiprināta Krievijas militārā aktivitāte, savelkot bruņotos spēkus Ukrainas tuvumā.
“Visas šīs darbības kopumā liecina, ka šī ir sarežģītākā drošības krīze mūsu reģionam, NATO un ES pēdējo vairāku desmitu gadu laikā”, viņš norāda.
Lai pašreizējo situāciju risinātu, K. Lānets ES un NATO sabiedrotajiem iesaka šādas prioritāras darbības.
Pirmkārt, panākt, ka sabiedroto vidū ir vienāda izpratne par pierobežā notiekošo un apjausma par situācijas nopietnību. Lai mazinātu dezinformācijas izplatību, nepieciešama nepārtraukta korektas informācijas apmaiņa sabiedroto valstu starpā, un šo jautājumu K. Lānets sola jau pavisam drīz apspriest arī ar abu pārējo Baltijas valstu aizsardzības ministriem.
Otrkārt, ir skaidrāk jādemonstrē sabiedroto vienotība un apņēmība stāvēt pretī Aleksandra Lukašenko režīma centieniem destabilizēt Baltijas valstis, Poliju un Eiropas Savienību kopumā, neļaujot viņam šo mērķi sasniegt. Šeit svarīgi ir gan kopīgi valstu paziņojumi, gan reāls ieguldījums, lai palīdzētu Polijai un Lietuvai. Arī Igaunijas Aizsardzības ministrija šobrīd apkopo priekšlikumus par papildu atbalstu Polijai un Lietuvai.
Treškārt, ES pret Baltkrieviju būtu jānosaka jaunas papildu sankcijas, un Igaunija pilnībā atbalsta to tūlītēju noteikšanu.
Visbeidzot – šīs situācijas eskalācijas gadījumā NATO sabiedrotajiem būtu laiks pārskatīt NATO spējas un atturēšanas politiku reģionā.
“Pašreizējā situācija prasa pārliecinātu un modru stāju. Mums ir pilnībā jāatbalsta mūsu kaimiņi un jānodrošina, lai neviens Baltkrievijas un Krievijas solis nepaliktu nepamanīts,” uzskata Igaunijas aizsardzības ministrs.
