ASV prezidenta Džo Baidena mēģinājumi nomierināt Maskavu un atturēt to no kārtējā iebrukuma Ukrainai var nedot vēlamo rezultātu, tā izdevumā “Washington Examiner” raksta domnīcas “The Jamestown Foundation” vecākais pētnieks Janušs Bugajskis (Janusz Bugajski). Vienlaicīgi viņš uzsver – tikai plaša militārās palīdzības pakete Ukrainai, stingras ekonomiskās sankcijas pret Maskavu un Putina režīma diplomātiskā izolācija demonstrētu ASV stingro apņēmību.
Kremlis nepieņem domu par neatkarīgas Ukrainas valsts pastāvēšanu, un tās centienus tiekties Rietumu integrācijas virzienā. Galvenais Krievijas bruņoto spēku savilkšanas mērķis Ukrainas pierobežā ir pārliecināt Vašingtonu panākt, lai Kijeva tās teritorijā pieņemtu Krievijas vadītus autonomos reģionus, tādējādi bloķējot Ukrainas ceļu uz Rietumiem.
Šajā situācijā Vašingtona, Brisele un Berlīne Kremlim var šķist kā tādi trīs karaļi, kas var nest ģeostratēģiskas dāvanas. Pirmā dāvana – gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” pieņemšana, lai palīdzētu Maskavai ekonomiski “nožņaugt” Ukrainu, atņemtu tai ievērojamas enerģijas tranzīta maksas, palielinātu Eiropas atkarību no Maskavas energoapgādes un padarītu Eiropas Savienību vēl uzņēmīgāku pret ģeopolitisko šantāžu.
Vācijas biznesa līderi priecātos par sankciju mīkstināšanu pret Maskavu neatkarīgi no tādu upurvalstu kā Ukrainas likteņa. Neraugoties uz Baltā nama apgalvojumiem, ja “Nord Stream 2” projekts tiktu pārtraukts, Vācija nepārtrauktu sadarbību ar ASV klimata pārmaiņu novēršanā un joprojām turpinātu izdevīgus darījumus ar Pekinu. Vācijas politiskie līderi, ar dažiem izņēmumiem, ir pastāvīgi pierādījuši, ka bizness, peļņa un pacifisms ir svarīgāki par drošību, demokrātiju un cilvēktiesībām. Šķiet, ka jaunā koalīcijas valdība šo uzstādījumu negrasās mainīt.
Otrā Baidena “dāvana” Putinam varētu būt Ukrainas teritorijas. Maskava līdz šim pastiprina iebrukuma draudus, lai tikai pārliecinātu Baidenu piespiest Ukrainu piekāpties. Piespiežot Kijevu pieņemt okupētās Donbasa teritorijas kā autonomas vienības saskaņā ar Minskas protokolu (kas tika nokārtots bez ASV līdzdalības), tas vienkārši leģitimizētu Maskavas agresiju, iedragātu Ukrainas valdību un izraisītu sociālos nemierus, no kuriem Krievija gūtu tikai labumu.
Autors atgādina, ka 2014. gada februārī Krievijas spēki sagrāba Ukrainas Krimas reģionu un izveidoja “starpnieku karu” Ukrainas Austrumos – Donbasa reģionā, lai izveidotu struktūras, kas var uzlikt veto Kijevas politikas lēmumiem. Ja Kijeva pieņemtu šīs vienības kā likumīgas bez pilnīgas Krievijas karaspēka izvešanas, tā faktiski būtu pakļauta Maskavai. Šāda kapitulācija tikai veicinātu turpmāku Kremļa iebrukumu Ukrainas teritorijā. Vašingtonas līdzdalība šādā izkārtojumā palīdzētu veicināt Maskavas ekspansīvo ārpolitiku un iedragāt kaimiņu NATO sabiedroto drošību.
Ja kāds ASV un Krievijas “darījums” mazinās Kijevas kontroli pār Donbasu, tad Vašingtonā nākamnedēļ plānotais tiešsaistes demokrātijas samits šķitīs tikai fikcija, īpaši valstīm, kas robežojas ar Krieviju.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Baidens aptuveni 110 valstis, tai skaitā lielākos Rietumu sabiedrotos, kā arī Irāku un Pakistānu, uzaicinājis uz virtuālu demokrātijas samitu, kas plānots 9. un 10. decembrī tīmekļa konferences formātā. ASV lielākā sāncense Ķīna nav uzaicināta, tomēr Taivāna ir, kas kārtējo reizi var izraisīt Pekinas nepatiku. Dalībnieku sarakstā nav arī Turcijas, kas tāpat kā ASV ir NATO dalībvalsts. Tāpat nav uzaicināta arī Krievija.
Savukārt Baidena trešā “dāvana” Putinam, par ko priecātos Francija un Vācija, paradoksālā kārtā varētu būt tas, no kā daudzi analītiķi baidījās D. Trampa administrācijas laikā. Tas ietvertu "lielo darījumu" starp ASV un Krieviju, saskaņā ar kuru apmaiņā pret "stabilitāti un paredzamību" Maskavai tiktu ļauts "priviliģēta ietekme" pār tās iepriekšējiem iekarojumiem.
Kremlis līdz šim šādus pasākumus centies ierosināt katrai ASV administrācijai, veidojot to kā sava veida drošības paktu, kas veicina sadarbību dažādās jomās, sākot no bruņojuma kontroles līdz pat kiberdrošībai. Šādi līgumi var izskatīties vilinoši, taču tie izraisītu jaunus reģionālus konfliktus, jo neviena valsts, kas robežojas ar Krieviju, tai skaitā arī Baltkrievijas pilsoņi, nepiekristu nonākt jaunā Krievijas kundzībā.
Kā rezumē “The Jamestown Foundation” vecākais pētnieks J. Bugajskis, šīs trīs “dāvanas” tikai vājinātu Baidena administrācijas starptautisko tēlu. Tāpēc DŽ. Baidenam ir saglabāt līdzsvaru starp – būt populāram pacifistiskajā Vācijā, vienlaicīgi nezaudējot tādu NATO sabiedroto valstu kā Latvija, Lietuva, Polija un Igaunija un partnervalsts Ukrainas uzticību. Šīs valstis savu neatkarību vēlas aizstāvēt tikpat ļoti, cik visas transatlantiskās alianses drošību.