2021. gadā pieredzējām strauju Ķīnas ietekmes pieaugumu, agresīvas Krievijas militārās darbības NATO robežu tuvumā, Baltkrievijas nelegālās migrācijas izmantošanu pret Eiropu, kā arī Covid pandēmijas turpinājumu, ar ko cīnījās visa pasaule. Līdz ar to mūsdienu drošības vidi veido stratēģiska konkurence, sarežģīti drošības draudi un nemitīga cīņa par varu un tehnoloģijām, norāda Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas).
Lai arī NATO Ķīnu šobrīd noteicis nevis kā iespējamo pretinieku, bet gan potenciālo partneri, Lietuvas aizsardzības ministrs uzskata, ka Ķīnas darbības gan globālās ekonomikas, gan militārajā jomā šobrīd ir satraucošas. Ķīna aktīvi turpina modernizēt savus bruņotos spēkus, tostarp attīstot arī kodolarsenālu un raķešu sistēmas. Tāpat Ķīna turpina ieguldīt kritiski svarīgās infrastruktūrās visā Eiropā un ārpus tās, palielinot valstu atkarību no piegādes ķēdēm, kas nākotnē var nopietni ietekmēt drošības situāciju.
Ķīnas aktivitāšu kontekstā nedrīkst novērst uzmanību arī no Krievijas, kas aizvien mēģina paplašināt savu militāro klātbūtni un gūt labumu no ikvienas nepilnības Eiropas institūciju darbībā. Krievija ne tikai intensīvi attīsta un integrē jaunas ieroču sistēmas savas valsts armijā, bet aktīvi sadarbojas arī ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem, stiprinot savas pozīcijas kaimiņvalstī.
Šogad novērojām strauju Krievijas militāro spēku savilkšanu Ukrainas pierobežā, kas aizvien izraisa NATO sabiedroto un ASV bažas par Krievijas patiesajiem nolūkiem un nākamiem soļiem. Tāpat vērienīgas bija Krievijas šoruden organizētās militārās mācības “Zapad 21” Baltijas valstu robežu tuvumā. un satraucošie militārie būvgruži tuvu robežai ar Ukrainu atkal gada beigās, kam sekoja agresīva retorika un melīgas apsūdzības, ka Ukraina provocē militāru konfliktu.
Viņš atzīst, ka Krievijas militāristi bijuši visaugstākajā gatavībā rīkoties ātri jau kopš Aukstā kara beigām. Līdz ar to arī šī brīža situācija Ukrainā visai Eiroatlantiskajai kopienai, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, ir jāuztver nopietni. “Pārsteiguma stratēģiju”, ko mēdz izmantot viena no lielākajām militārajām lielvarām, noteikti nevajadzētu ignorēt.
Šajā kontekstā gan NATO, gan Eiropas Savienība un ASV jau tagad veic būtiskus izvērtējumus, pārskatot esošās stratēģijas, lai labāk sagatavotos un stātos pretī iespējamiem draudiem un izaicinājumiem nākotnē.
Turklāt nevajadzētu radīt situāciju, kad Krievija savā labā izmanto ASV koncentrēšanos uz drošības situāciju Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tāpēc ASV klātbūtnei Eiropā sadarbībā ar NATO ir jābūt ievērojamai, lai saglabātu drošību un stabilitāti arī šajā reģionā.
Kā galveno priekšnoteikumu tam Lietuvas aizsardzības ministrs min NATO alianses vienotību un vienprātību pašu sabiedroto starpā.
“NATO nevajadzētu ļaut pretiniekiem dzīt ķīļus sabiedroto vidū. Stabila transatlantiskā savienība ir būtiski Eiropas drošībai un stabilitātei. Tāpēc tā ir jāsaglabā un jānostiprina,” viņš pauž.
