Komentējot Krievijas radītos draudus, savelkot apjomīgus militāros spēkus Ukrainas pierobežā, Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Mīkaels Bīdens (Micael Bydén) uzsver – lai arī Zviedrija nav NATO dalībvalsts, tā arī turpmāk cieši sadarbosies ar aliansi. To viņš apstiprināja arī ASV Apvienotā štāba priekšniekam ģenerālim Markam Millejam, ar kuru nesen tikās, lai apspriestu Krievijas šī brīža agresīvo uzvedību. Turklāt, tā kā Zviedrija robežojas ar Baltijas jūru, kurai brīvi piekļūt var arī Krievija, tad potenciāls apdraudējums pastāv arī šai Ziemeļvalstij.
Tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, arī Zviedrija ievērojami palielināja savu aizsardzības budžetu pēc tam, kad 2014. gadā Krievija iebruka Ukrainā un okupēja Krimu. Šo gadu laikā stiprināta arī visu Ziemeļvalstu un arī Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē Ziemeļvalstu un Baltijas valsts aizsardzības ministri, attālināti tiekoties kārtējā sanāksmē, bija vienisprātis, ka Krievijas jaunākās izvirzītās prasības pret NATO un ASV nav pat apspriežamas, un ir noraidāmi jebkādi centieni atgriezties pie ietekmes sfēru dalīšanas Eiropā.
Kāds bija jūsu vēstījums ASV armijas Apvienotā štāba vadītājam ģenerālim Markam Millejam?
Nav noslēpums, ka gadu gaita arī mūsu reģionam Krievija kļuvusi par izaicinājumu. Krievijas uzsāktās darbības Krimā 2014. gadā joprojām turpinās. Tas joprojām ir karš, kas notiek Ukrainas dienvidaustrumos, un šis bija viens no galvenajiem tematiem arī mūsu sarunā.
Zviedrija ar ASV, tāpat kā ar citiem sabiedrotajiem, regulāri apmainās ar informāciju. Ir svarīgi saprast, kas notiek un mums ir vienāds viedoklis. Mēs diskutējām, kāds varētu būt Krievijas nākamais solis un kad tas tiks sperts?
Turklāt runa nav tikai par Ukrainu, mēs redzam lietas plašākā perspektīvā. Sākot ar Arktikas jautājumu, kurā mēs esam vienoti nostājā ar mūsu kaimiņvalstīm, tostarp Somiju un Norvēģiju. Mēs runājām arī par Baltijas jūru, Melno jūru, tāpat arī par aktualitātēm Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Šobrīd visā pasaulē notiek dažādas izaicinošas lietas, un tās ir savstarpēji saistītas.
Kā vērtējat Krievijas spēkus un nodomus? Cik tuvu šobrīd esam militārai konfrontācijai?
Militārā konfrontācija ir pastāvējusi jau kopš 2014. gada. Nekad nevajadzētu novērtēt par zemu valsti, kas laika gaitā ir attīstījusi savas militārās spējas. Ieklausieties viņu retorikā, viņu saziņas veidā! Ir skaidrs, ka viņiem ir ambīcijas, turklāt Krievija aizsargā savas ilgtermiņa intereses. Ja tagad arī esam tuvu kādai potenciālai lielai militārai operācijai, es neielaistos diskusijā. Tāpēc ir tik svarīgi runāt ar mūsu partneriem.
Kā Zviedrija reaģētu, ja Krievija iebruktu Ukrainā?
Jau izsenis Zviedrija Ukrainai sniegusi politisku atbalstu. Saprotams, ka Ukrainā notiekošais noteikti ietekmētu arī kopējo drošību Eiropā. Tātad atbalstam jābūt. No Zviedrijas puses tas varētu būt atbalsts apmācību, konsultēšanas jomā, varbūt arī praktisks.
Kāds ir jūsu uzticības līmenis Rietumiem, īpaši ASV un NATO?
Sarunā ar ģenerāli Marku Milleiju, izteicu atzinību par ļoti skaidru atbalstu, ko viņi mums snieguši. Proti, paldies par caurspīdību un dalīšanos ar atklātiem viedokļiem un informāciju.
Zviedrija nesen saņēma pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”. Kādas iespējas tā nodrošina?
Saņēmām to pirms dažām nedēļām, tagad tas ir bruņoto spēku īpašums. Tas ievērojami stiprinās Zviedrijas bruņoto spēku kapacitāti. Vēl esam veikuši helikopteru “Black Hawk” iepirkumu, līdz ar to cieši sadarbosimies ar ASV armiju. “Patriot” ir ļoti daudzsološs, un tas ievērojami palielinās mūsu pretgaisa aizsardzības spējas. Iepriekš mums bija visai novecojusi 1960. gada sistēma. Jaunas tehnikas iegāde paver jaunas iespējas.
Kas virza plānoto Zviedrijas aizsardzības izdevumu pieaugumu par 40%? Vai tas ir saistīts ar Krievijas nesenajām aktivitātēm?
Vispārīga atbilde būtu – “reģionālā drošība”, un tam ir saistība ar Krievijas iepriekš veiktajām aktivitātēm – gan 2008. gadā Gruzijā, gan 2014. gadā Ukrainā. Viņu rīcībā ir novērojams Pirmā pasaules kara un daudz modernāka kara sajaukums, kas tiek nodrošināts ar augstākās klases iespējām.
Politiskā līmenī man ir mandāts un budžets. Tagad man ir pienākums to nodrošināt, un es to atzinīgi vērtēju. Pēc gadiem ilgas lejupslīdes, tagad Zviedrija attīstās.
Tās būs investīcijas personālā un modernizācijā? Kā tas izskatīsies?
Pieci jauni armijas pulki, viena gaisa spēku vienība. Pērnā gada rudenī jau atklājām trīs pulkus. Tas, ko mēs saucam par “kara laika organizāciju”, tam būtu nepieciešami aptuveni 55 000 karavīru.
Mums ir jāattīsta, viss kas saistīts ar atslēgas vārdu "kiber", tāpēc mēs sākām karavīru kiberapmācības, taču tās ir arī jāpapildina ar jaunām tehnoloģijām. Ceram, ka pavasarī parakstīsim līgumu ar ASV par sadarbību kosmosa spēju attīstībā. Vel plānots ietvert tādas jomas kā elektroniskais karš un mākslīgais intelekts. Ir pēdējais laiks pāriet no plāniem uz darbiem.
Kas vēl gaidāms tuvākajā laikā?
Pēc 2025. gada plānojām iegādāties gaisa kuģi “GlobalEye”. Tā kā lidmašīna “Saab 340” ir novecojusi, jaunais gaisa kuģis pavērs plašākas iespējas. Vēl ir noslēgts līgums par jaunu iznīcinātāju un zemūdeņu iegādi, kas tiks piegādātas līdz 2025. gadam.
Kā Zviedrija uztver Somijas lēmumu iegādāties jaunās paaudzes iznīcinātājus “F-35”, nevis Zviedrijas “Gripen”?
Somija ir mūsu tuvākais partneris. Ar politiskiem lēmumiem plānojam kopīgi cīnīties par mieru. Visnotaļ cerēju uz citu iznākumu, taču pilnībā cienu Somijas lēmumu. Esmu vienojies ar Somijas kolēģi, ka tas neietekmēs mūsu sadarbību. Piektās paaudzes iznīcinātāji “F-35”, protams, dos ieguldījumu arī mūsu reģiona kopējā drošībā.
Kā Zviedrija ir veicinājusi drošības sadarbības līgumus?
Ar Somiju tas ir acīmredzami – tā ir uzticēšanās visos līmeņos. Reģionāli mums ir trīspusējs līgums ar Somiju, Norvēģiju un Zviedriju, pamatojoties uz mūsu kopīgo atbildību par Arktiku. Mums ir jauns trīspusējs līgums ar Norvēģiju, Dāniju un Zviedriju, kas aizsargā lielākās ostas mūsu valsts rietumu daļā. Tāpat mums ir cieša sadarbība ar visām valstīm ap Baltijas jūru.
Cik ilgi pastāv izlūkdatu apmaiņa ar ASV? Vai tās pastiprinās, ņemot vērā pašreizējo situāciju ar Krieviju?
No 1999. līdz 2002. gadam es biju atašejs ASV. Tolaik attiecības un sadarbība balstījās uz pētniecību un attīstību, iegādi un iepirkumiem aizsardzības nozarē. Šodien sadarbība ir vēl operatīvāka, tagad mācībām varam izlemt laiku un vietu, kur vadīt militārus vingrinājumus. Meklējam arī jaunas pieejas noteiktās jomās.
Kāda varētu būt Krievijas pieeja karadarbībai Ukrainā?
Tā noteikti saistīta ar modernām iespējām un tehnoloģijām, piemēram, elektroniskā karadarbība un dažādas bezpilota platformas.
Krievija ir eksperti tajā, ko viņi sauc par “nelineāro karu”, ko citi dēvētu par “hibrīdkaru”. Viņi precīzi zina, cik tālu var iet, nepārkāpjot to slieksni, kas novestu pie tradicionāla militārā konflikta.
Tās varētu būt arī dažādas informācijas un ietekmes operācijas, nepārtraukti kiberuzbrukumi. Viņi ir gatavi izmantot savus militāros līdzekļus un izmanto iespēju, kad tā radusies. Kamēr vien tas atbilst viņu interesēm – būt atkal lielvarai, aizsargājot savu teritoriju. Krievi ir spējīgi un gatavi.
Vai Rietumi ir gatavi?
Šodien mēs esam gatavāki, nekā pirms vairākiem gadiem. Ja kaut kas notiks, mēs esam gatavi rīkoties daudz apzinīgāk un mērķtiecīgāk.