Maskavai tuvākajā laikā jāizlemj – vai turpināt iet militāro ceļu, vai turpināt diplomātiskās debates, tā pēc trešdien notikušās NATO-Krievijas Padomes sēdes sacīja Igaunijas vēstnieks NATO un bijušais Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik).
Pēc viņa stāstītā, Krievijas delegācija sarunām bijusi rūpīgi sagatavojusies, taču tā vēl nav izdomājusi savus turpmākos soļus. Skaidrs ir viens, ka Krievijai tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums, jo tās militārie spēki nevar palikt pie Ukrainas robežas uz nenoteiktu laiku.
Viņš piebilst, ka NATO valstis bijušas ļoti skaidras un vienotas savās prasībās, lai Krievija nekavējoties likvidētu radušos eskalāciju Austrumukrainā un pie tās robežām. Šajā jautājumā arī ASV amatpersonas izteikušās skaidri un nepārprotami.
Pagaidām vēl NATO nav izvirzījusi nosacījumus tālākām sarunām ar Krieviju par karaspēka atvilkšanu no Ukrainas pierobežas.
“Vienlaikus ir skaidrs, ka dialogs nekādā veidā nevar būt auglīgs situācijā, kad tur joprojām atrodas karaspēks. Putinam tuvākajā laikā ir jāizdara izvēle. Uzskatu, ka nākamnedēļ mēs, iespējams, būsim daudz gudrāki un varēsim prognozēt, kāds būs Putina nākamais solis,” viņš piebilda.
J.Luiks apstiprināja, ka trešdienas sanāksmē tika skaidri pateikts, ka NATO neatteiksies no savas “atvērto durvju politikas”, kas ļauj jebkurai valstij pašai brīvi izvēlēties, vai tā vēlētos pievienoties aliansei.
Tikmēr Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets un premjerministre Kaja Kallasa apstiprinājuši, ka pašlaik notiekot diskusijas par NATO klātbūtnes iespējamu palielināšanu Baltijas reģionā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka, piemēram, Dānija šīs nedēļas sākumā vienojās nosūtīt uz Lietuvu papildu iznīcinātājlidmašīnas “F-16”, kā arī fregati ar 160 apkalpes locekļiem patrulēšanas pastiprināšanai Baltijas jūrā.
