No Latvijas drošības viedokļa NATO un Krievijas Padomes sarunas ir vērtējamas dažādi, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (LNAA), Drošības un stratēģiskās pētniecības centra (DSPC) direktors doktors Toms Rostoks.
Viņa ieskatā, Latviju priecē tas, ka NATO dalībvalstis ir vienotas un ka tās nav gatavas kapitulēt Krievijas prasību priekšā. Vienlaikus jāapzinās, ka sarunu rezultātus Krievija ir novērtējusi ļoti negatīvi. Krievijas puse apgalvoja, ka nav, par ko tālāk runāt, jo tajos jautājumos, kas Krievijai ir patiesi svarīgi, piemēram, NATO paplašināšanās procesa apstādināšana, Krievija nav saņēmusi cerētās piekāpšanās no NATO puses.
"Tāpēc, no Latvijas viedokļa raugoties, mēs, protams, līdzīgi kā citi mūsu NATO partneri, bažījamies par to, ko Krievija darīs tālāk gan attiecībā uz Ukrainu, gan attiecībā arī uz citiem iespējamiem virzieniem, kuros Krievija varētu izdarīt spiedienu, tostarp Baltijas reģionā. Mēs ar diezgan lielām bažām vērojam to, kas notiks tālāk," sacīja LNAA DSPC direktors.
Viņš uzsvēra, ka Krievijas rīcību ir grūti prognozēt, jo Krievijai ir dažādas rīcības iespējas. Pirmā iespēja ir, ja Krievija apdomājas un turpina pārrunas ar ASV un NATO par dažādiem stratēģiskās stabilitātes jautājumiem, kas saistīti arī ar Latvijas drošību. Iespējams, šādā scenārijā ultimatīvās prasības uz laiku tiek noliktas malā un sarunas notiktu par tiem jautājumiem, kur tās vispār ir iespējamas.
Otrā iespēja ir Krievijas militāra eskalācija pret Ukrainu. Krievijas mērķis varētu būt parādīt, ja NATO valstis nebija gatavas piekāpties, tā var lietot militāru spēku. Pēc militārā spēka demonstrācijas Krievija varētu atkārtoti jautāt NATO dalībvalstīm, vai tās tagad būtu gatavas atteikties no iespējas nākotnē veikt NATO paplašināšanu.
Rostoka ieskatā, ir arī trešā iespēja, ka Krievija varētu mēģināt novērst uzmanību no tās situācijas, kāda ir izveidojusies saistībā ar Ukrainu. Ir dzirdēti paziņojumi, ka Krievija varētu izvietot ieroču sistēmas Kubā, Venecuēlā vai citviet. Tādējādi Krievija radītu jaunu krīzi, kas būtu jārisina. Tomēr tā kalpotu par uzmanības novēršanu.
LNAA DSPC direktors atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos jārēķinās, ka iespēja, ka pret Ukrainu varētu izmantot militāru spēku, ir ļoti augsta.
Jautāts, kas varētu notiks tādā gadījumā, pēc Rostoka domām, ja Krievija patiešām uzbruks Ukrainai, tad Baltijas valstīm būs pamats pieprasīt no NATO sabiedrotajiem vēl lielāku militāro palīdzību, lielāku citu NATO dalībvalstu klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī uz laiku vai pastāvīgi izvietot teritorijā modernas pretraķešu aizsardzības sistēmas.
"Tad, protams, pret Krieviju tiktu piemērotas sankcijas. Grūti spriest, cik lielā mērā tas var Krieviju apturēt un ietekmēt. Kaut kāda diezgan nozīmīga ekonomiskā ietekme varētu būt, taču nav skaidrs, kā tas ietekmētu Krievijas politiskos un militāros lēmumus tuvāko mēnešu vai pat gadu laikā," sacīja LNAA DSPC direktors.
Rostoka ieskatā, pēc Krievijas domām, NATO sapratīs tikai militāru spēku, tāpēc tā varētu pastiprināt spiedienu pret Ukrainu, jo īstenot militāru agresiju pret kādu no NATO dalībvalstīm īsti nevar, jo tādā gadījumā tas ir uzbrukums Alianses dalībvalstij. Tas būtu pārāk bīstami, un Krievija to nevēlas darīt.
"Krievijas pieeja attiecībām ar NATO ir tāda, ka tā ir gatava pieņemt zaudējumus īsākā vai garākā laika posmā ar cerību, ka beigu beigās tomēr izdosies pārvarēt Alianses dalībvalstu pretestību un ka NATO dalībvalstis piekāpsies un pieņems, ka NATO paplašināšanās tālāk vairs nenotiks. Varbūt Krievijai tādā gadījumā izdotos izspiest vēl kādas piekāpšanās saistībā ar NATO militāro klātbūtni Baltijas valstīs. Mēs saprotam, ko Krievija grib panākt, bet mūsu intereses ir pilnīgi pretējas," uzsvēra Rostoks.