Pagājušā gada novembrī Krievija savas spējas satelītu iznīcināšanā nodemonstrēja, ar raķeti trāpot vienam savam, vairs nefunkcionējošam satelītam, tādējādi radot kosmosā tūkstošiem atlūzu un lielu atkritumu mākoni, apdraudot citus satelītus, tostarp ASV piederošos.
ASV valdības amatpersonas šādu raķetes palaišanu un vecā satelīta iznīcināšanu nodēvēja par “neapdomīgu un bīstamu”, savukārt militārās jomas eksperti šo Krievijas soli uztvēra kā zīmi, secinot - Krievijai nav nekādu problēmu brīvi atklāt uguni arī kosmosa telpā.
Eksperti uzskata, ka tieši kosmoss varētu būt viens no pirmajiem kaujas laukiem, īpaši laikā, kad mūsdienu karš arvien vairāk balstās uz izlūkošanas satelītu un sakaru sniegto informāciju.
Tāpēc ASV Kosmosa pavēlniecībai kopā ar Kosmosa spēkiem jāuzņemas vadība par savas valsts un arī NATO sabiedroto satelītu drošību, pasargājot tos no potinciāliem uzbrukumiem.
Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra “Aerospace Security Project” direktors Tods Harisons (Todd Harrison) norādījis – ASV, cenšoties izvairīties no spēku izvietošanas uz sauszemes un savu lidaparātu pietuvošanās Krievijas gaisa telpai, vislielāko uzmanību pievērsusi tieši izlūkošanas datu ieguvei no kosmosa, un Krievija to ļoti labi zina.
“Mēs nevaram iesaistīt lidmašīnas, bet tas padara kosmosu par Krievijas mērķi,” viņš teica
Iespējamais konflikts ar Ukrainu varētu būt arī pirmā iespēja šim jaunās nozares – kosmosa spēku – izmēģinājumam, demonstrējot amerikāņiem un Eiropas Rietumvalstīm, cik svarīga ir kosmosa loma.
Turklāt raķešu palaišanas incidents un satelīta saspridzināšana pagājušā gada novembrī nebija pirmā reize, kad Krievija izceļas ar savu spēku arī kosmosa telpā.
ASV Kosmosa spēku pirmais viceprezidents ģenerālis Deivids Tompsons (David Thompson) laikrakstam “The Washington Post” atzinis, ka Krievija jau 2019. gadā nosūtījusi mazu satelītu tik tuvu ASV “valsts drošības satelītam”, ka nav bijis skaidrs – tas uzbruks vai nē.
“Tas manevrēja bīstami tuvu un draudīgi, pietiekamā tuvumā, lai izraisītu mūsos bažas par iespējamo sadursmi. Skaidrs, ka krievi ar šo mums sūtīja ziņu,” teica D. Tompsons.
Tai pašā laikā fiziski uzbrukumi satelītiem nav bieža militārās agresijas prakse. Līdz šim vairāk piedzīvoti dažādi kiberuzbrukumi, kas var radīt radiotraucējumus vai apgrūtinātu militārā aprīkojuma darbību.
ASV Kosmosa pavēlniecība nekomentēja, vai Krievijas uzbrukums ir radījis pastāvīgus traucējumus amerikāņu satelītam 2022. gadā, savā paziņojumā norādot, ka satelītu sistēma “turpina darboties, kā paredzēts”.
Tomēr pastāv bažas, ka iejaukšanās kosmosā, apdraudot ASV satelītus varētu pieaugt gadījumā, ja Krievija iebruktu Ukrainā, uzskata ASV Nacionālās aizsardzības centra aizsardzības politikas pētnieks Džons Venabls.
“Ja krievi tiešām dotos militārā iebrukumā Ukrainai, mēs pieredzētu, ka šīs īslaicīgās sekas lielā mērā palielinātos. Krievija kosmosā ir spējīga traucēt satelītu darbu, padarot tos “aklus”,” viņš teica, piebilstot, ka šāds scenārijs no Putina puses tomēr būtu pilnīgi “negudrs”.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gada novembrī Krievija veica arī jaunākās paaudzes starpkontinentālās hiperskaņas spārnotās raķetes “Zircon” izmēģinājumu. Pēc tam arī sekoja kārtējais jaunās pretsatelīta raķetes izmēģinājums un, kā norādījusi krievi, šī raķete ir spējīga iznīcināt Rietumvalstu satelītus, kas riņķo zemajā zemes orbītā.
