Kudors: Krievija ar karaspēka ievešanu Baltkrievijā ir nošāvusi divus zaķus ar vienu šāvienu

Viedoklis
Sargs.lv
Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Krievijas izraisītā krīze ir tik tālu attīstījusies, ka bez militāra konflikta V. Putinam būs grūti iziet no šīs situācijas. Šobrīd nekas neliecina par situācijas deeskalāciju, drīzāk tieši pretēji, proti, situācija arvien vairāk tiek saasināta. V. Putins ar viltu ir ievedis savu karaspēku Baltkrievijā, kas rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Polijai un Baltijai. Baltkrievija ir kļuvusi vēl atkarīgāka no Kremļa, kas V. Putinam ļauj to kontrolēt de facto, portālam “Sargs.lv” skaidro politologs Andis Kudors.

V. Putina Doņeckas un Luhanskas “neatkarības” atzīšana ir solis uz saasinājumu. Neatbildēts paliek jautājums, vai V. Putins ar karaspēka palīdzību pārņems atlikušo teritoriju, kas būtu reāls kara pieteikums.

“V. Putinam ir nepieciešams no paša radītās krīzes iziet ārā ar taisnu muguru, jo pēc tik skaļiem apgalvojumiem un vārdiem, ir grūti no situācijas iziet bez karošanas. Rietumu pretreakcija un NATO vienotība, manuprāt, bija daudz lielāka nekā Kremlis bija gaidījis. Nav nekādu faktoru, kas norādītu, ka spriedze mazināsies,” norādīja A. Kudors.

V. Putins ir nošāvis divus zaķus ar vienu šāvienu, proti, karaspēka izvietošana Baltkrievijā izdara spiedienu uz Ukrainu un visiem Rietumiem, un otrs – pašas Baltkrievijas teritorijas kontrolēšana, kura pavisam nesen cieta no ievērojamiem protestiem pret autoritāro režīmu.

Krievijai bija jāmeklē ceļi, kā nepieļaut Baltkrievijas aiziešanu no Maskavas ietekmes zonas. Pēc protestiem V. Lukašenko bija ieradies Maskavā un runāja par Kolektīvā drošības līguma (KDLO) realizēšanu un situācijas stabilizēšanu Baltkrievijā. Pirmajās sarunās V. Putins bija ļoti piesardzīgs un īpaši nevēlējās iesaistīt savus bruņotos spēkus, jo protesti nebija klasificējami kā ārēji draudi, kas liktu aktivizēt KDLO 4. paragrāfu, kas ir pēc būtības līdzīgs NATO 5. paragrāfam. Šo saprotot, tika mākslīgi radīta migrantu krīze, kas bija principā hibrīdkarš pret Poliju, Latviju un Lietuvu.

“Ar mākslīgi radīto krīzi arī bija par maz. A. Lukašenko izplatīja melus, ka it kā Ukraina apgādājot nelegālos robežpārkāpējus ar ieročiem, kas, protams, bija pilnīgas muļķības. Skaidrs, ka tika meklēts kāds mākslīgs iemesls, jo mēz zinām, ka V. Putinam patīk atsaukties uz tiesību aktiem, kas gan visbiežāk ir pilnīgi nesaistīti un sagrozīti. Tagad, kad Ukraina ir uztaisīta par mākslīgo agresoru un draudu, Krievija tās aizsegā iesūta savu karaspēku Baltkrievijā,” skaidro politologs.

Taujāts par iespējamību, vai kara gadījumā Baltkrievija varētu palīdzēt ar saviem bruņotajiem spēkiem uzbrukumā, eksperts skaidroja, ka šī situācija būtu ļoti sarežģīta. A. Lukašenko tā būtu ļoti grūta izšķiršanās, jo līdz šim brīdim varēja redzēt, ka A. Lukašenko nav agresīvi noskaņots pret Ukrainu. Diemžēl lielās Kremļa ietekmes dēļ šādu iespēju nevar izslēgt, taču, viņaprāt, A. Lukašenko to darīto ļoti nelabprāt.

“Es pat nebrīnītos, ja A. Lukašenko kaut kādā viltīgā veidā mēģinātu ignorēt šo uzdevumu, proti, pilnībā neizpildītu uzliktās prasības, jo būtībā sadarbība ar V. Putinu ir piespiedu kārtā, lai nodrošinātu savu drošību un paildzināto atrašanos pie varas. A. Lukašenko ir tik pakļauts Kremlim, ka viņš nevarētu neklausīt, bet bijusī Padomju Savienība ir pierādījusi, ka var klausīt dažādi, proti, no augšas tiek padotas pavēles, taču reālā izpilde ir pavisam atšķirīga,” norāda A. Kudors.

Lai arī Baltkrievijas teritorijā ir izvietoti vairāki desmiti tūkstoši Krievijas karavīru un tā būtībā atrodas un jau iepriekš atradās Kremļa ietekmes zonā, tomēr “Sargs.lv” intervētais eksperts nesaredz, ka V. Putins varētu mainīt pakļautās Baltkrievijas nosaukumu vai to tieši pievienot Krievijai.

“Ir izveidots Krievijas un Baltkrievijas savienotās valsts projekts, kas dod pseidotiesisko ietvaru turpināt Baltkrievijas integrāciju Krievijā. Mēs zinām, ko nozīmē “integrācija”, ja to vada Maskava. Praksē tā ir okupācija, kas Baltkrievijas gadījumā neizpaudīsies tieši, jo V. Putinam galvenais ir kontrolēt Baltkrieviju de facto, nevis redzami to pievienot Krievijas teritorijai” uzskata A. Kudors.

Baltkrievijas tauta negaida Krieviju ar atplestām rokām, jo, bēgot no viena autoritāra valdnieka, cilvēki nokļūs cita autoritāra valdnieka rokās. Krievijā var novērot arī totalitāra režīma faktorus, piemēram, opozīcijas žurnālistu aizturēšanu un indēšanu. V. Putina galvenais mērķis pret bijušajām Padomju savienības republikām ir tas, lai tās neveidotu saites ar Rietumiem un netuvinātos demokrātijai.

Krievijas karaspēka izvietošana Baltkrievijā rada draudus Baltijas valstīm. Lai arī ar modernajām tehnoloģijām un gaisa spēku tehniku ir iespējami uzbrukumi no liela attāluma, tomēr tagad šī karaspēka izvietošana ir radījusi priekšrocības arī sauszemes spēkiem.

“Tagad, kad Baltkrievijas teritorijā ir Krievijas karavīri, tad ir ievērojami samazinājies reaģēšanas laiks, jo tie vairs nav citas valsts sabiedrotie karavīri, kuriem tiešas pavēles Krievija nevar dot. Tagad pavēles izpilde būs bez jebkādām laika nobīdēm,” uzsver politologs.

Šī ir jauna problēma NATO un tas prasa papildus resursus no aizsardzības struktūrām, kuriem ir jāstrādā pie šo jauno risku novēršanas. Tas, protams, prasa papildus finanšu līdzekļus. “Sargs.lv” jau iepriekš ziņoja, ka Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir izteicis vēlmi palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, kas palīdzētu ātrāk reaģēt uz arvien jaunajiem draudiem.

“Budžets vienmēr ir bijis sāpīgs jautājums. Mūsdienās kvalitatīvi bruņotie spēki maksā dārgi, jo tās ir augstas klases tehnoloģijas. Šobrīd mēs varam redzēt, ka spēcīgas armijas ir vai nu bagātām valstīm vai autoritārām valstīm, kurām ir vienalga par citām iedzīvotāju vajadzībām. Latvijai ir jāmeklē vidusceļš, lai stiprinātu bruņotos spēkus. 2% no IKP ir minimums,” skaidro A. Kudors.

Dalies ar šo ziņu