Krievijas karaspēks, neskatoties uz lielajiem Ukrainas ziemeļos gūtajiem zaudējumiem un personāla trūkumu, lēnām pārgrupējas, lai dubultotu uzbrukumus Donbasa reģionam. Tomēr maz ticams, ka šīs problēmas liks Maskavai atteikties no plāna uzbrukt Ukrainas dienvidaustrumiem. Saskaroties ar pilnīgu neveiksmi, Krievija var tikai pielikt arvien vairāk pūļu, lai sagrābtu vismaz daļu Ukrainas teritorijas un pēc tam piekristu pamieram un sarunām, pirms Krievijas uzsāktā kara iesaldēšanas, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Kremļa neveiksmīgais plāns izformēt Ukrainas armiju, gāzt Ukrainas varas iestādes un uzspiest tās nosacījumus, lika Krievijas amatpersonām pārdomāt savu sākotnējo stratēģiju. Karaspēka izvešana no Ukrainas ziemeļiem un ziemeļaustrumiem – Žitomiras, Kijivas, Čerņigovas un Sumi nozīmē, ka Krievijas augstākā militārā vara nespēj sagrupēt pietiekami daudz spēku, lai sāktu ofensīvu Ukrainas dienvidaustrumos un salauztu Ukrainas bruņotos spēkus, kas pierādījuši sevi kā spēcīgākos šajā karā.
Tiesa, ir skaidrs, kur Krievija gatavojas veikt tālākos uzbrukumus. Krievijas karaspēks, visticamāk, virzīsies uz priekšu netālu no Izjumas pilsētas uz dienvidrietumiem Slovjanskas virzienā un no dienvidiem caur Volnovaku uz Slovjansku. Tas norāda, ka trešā krievu karaspēka virzība varētu būt uz ziemeļiem Luhanskas apgabalā. Gūstot panākumus iepriekšminētajos uzbrukumos, Krievijas spēki varētu censties sagrābt visu Ukrainas Donbasa reģionu un daļu Harkivas apgabala, vienlaikus apturot lielāko Ukrainas karaspēku.
Tomēr ir maz ticams, ka tas patiesi notiks, jo Krievija ar šādu soli nevienu nepārsteigtu, un par to ir runāts daudz. Tikmēr Krievijas spēku pārgrupēšanās jau prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji gaidīts, kas dod iespēju ukraiņiem sagatavoties iespējamam uzbrukumam. Tāpat ir šaubas, ka Krievija šādam uzbrukumam spēj koncentrēt pietiekami daudz karaspēka.
Kopumā krievi cenšas pastiprināt savu satvērienu Ukrainas zemes joslā, kas stiepjas starp Hersonu un Dņepras upes grīvu dienvidrietumos un visā Donbasā un Harkivas apgabala dienvidu daļās caur Zaporižjas reģiona dienvidu daļu, kas robežojas ar Azovas jūra. Kamēr Krievijas spēki cīnās par Donbasa ieņemšanu, tie, visticamāk, arī nesaņems Harkivu. Sasniegusi savus mērķus, Maskava, iespējams, piekritīs parakstīt vienošanos par uguns pārtraukšanu, lai nostiprinātu kontroli pār dažiem Ukrainas reģioniem un masveidā piesaistītu jaunus spēkus militāro operāciju atsākšanai.
