Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO stiprinās arī Baltijas reģionu, palīdzot aizstāvēties pret potenciāliem uzbrukumiem no jūras un gaisa, tā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT.lt” atzīst Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems. Viņa skatījumā tādā gadījumā Baltijas jūra būtībā kļūs par NATO iekšējiem ūdeņiem.
Viņš cer, ka abu Skandināvijas valstu pievienošanās pasaulē stiprākajai militārajai aliansei Krievijas iedzīvotājiem liks saprast, ka šāds solis sperts nevis tāpēc, lai nostātos pret Krieviju, bet gan tā ir kā atbildes reakcija uz Krievijas darbībām.
Uz jautājumu, kādi tieši ieguvumi varētu būt Baltijai un Igaunijai pēc Somijas pievienošanās NATO, ģenerālleitnants saka, ka galvenokārt jūrā. Igaunija jau pašlaik aktīvi sadarbojas ar Somiju, arī ar Zviedriju, Latviju un Lietuvu un paredzams, ka sadarbība kļūs tikai stiprāka.
“Mums ir kopīga izpratne par draudiem, kā arī visapkārt Baltijas jūrai mums ir izvietoti savi sensori. Ja apdraudējums pieaug, mums ir arī jūras resursu kinētiskās ietekmes spējas. Mums ir plāns, un paralēli tiek izstrādāts jau nākamais plāns. [..] Mēs vēlamies vēl ātrākas vienības, lielākas spējas, saprotamākus, praktiskākus, reālākus plānus. Un to mēs kopā ar NATO arī faktiski darām,” viņš saka.
Ģenerālleitnants M. Herems arī bija viens no pirmajām augsta ranga amatpersonām, kurš publiski runāja, ka tuvojas karš Ukrainā. Jau ilgu laiku pirms reālā iebrukuma Krievijas spēki tam gatavojās, savelkot karavīrus un bruņutehniku pie robežām, to jau redzēja visi. Un, tā kā V. Putins decembrī NATO iesniedza arī nereālās Krievijas prasības par drošības garantijām, tad nekāds kompromiss vairs nav bijis iespējams.
“Kāpēc Krievija tā rīkojās? Tāpēc, ka tā vienmēr centusies atrast konflikta iemeslu. Visbeidzot, kad viņi sāka apsūdzēt Ukrainu fašismā, [..] tad jau bija ļoti skaidrs, ka būs kara eskalācija. Par to, ka tas ir dažu stundu jautājums, man bija skaidrs pēc 22. februāra V. Putina runas. Pēc tam viņš būtībā iesniedza kara pieteikumu,” saka Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.
Uz jautājumu, vai ir kādas tūlītējas atziņas no kara Ukrainā, kas Baltijas valstīm būtu jāņem vērā, M. Herems atbild – ja gribi atturēt, tad visu laiku jābūt gatavam. Tāpat jāpievērš lielāka uzmanība reālākai un praktiskākai aizsardzībai, ne tik daudz, lai demonstrētu visādus mūsu militārās un politiskās darbības elementus, bet lai reāli atturētu. “Mums jau ar rītdienu jābūt gataviem tam, ka Krievija šķērso savu robežu. Un tad ir jārīkojas, un tas nebūs pieklājīgi,” viņš saka.
Jautāts pa Baltijas valstu “šauro vietu” – Suvalku koridoru un to, vai bruņotas eskalācijas gadījumā Baltijas valstis varēs viena otrai palīdzēt, M. Herems atbild – pirmkārt, visas Baltija ir viens operacionāls apgabals, tāpēc, ja kāda valsts tiks aizskarta, tas ietekmēs visas. Suvalku koridora iespējamā bloķēšana vienmēr tikusi piesaukta kā vājā vieta, ar ko Baltiju biedēt.
Turklāt Suvalku koridors nav tikai mūsu problēma, un nākamgad mēs iegūsim jaunas spējas radīt stratēģisku dilemmu Krievijai. “Mēs varam slēgt Baltijas jūrā sakaru līniju starp Kaļiņingradu un Sanktpēterburgu, un tad Suvalku koridors būs nepieciešams krieviem pašiem... Lai to noturētu atvērtu, viņiem var būt nepieciešams daudz spēku, pirmkārt, pret Lietuvu un Poliju, jo jūs nevarat izveidot šo savienojumu tikai Lietuvas teritorijā,” saka M. Herems.
Viņš rezumē – plāniem ir jābūt, jo visi saprotam, ko Krievija var darīt, tāpēc jāspēj ātri reaģēt, kā tas bija pagājušajā vasarā, kad Baltkrievija pie robežas organizēja migrantu pūļus.
“Arī Igaunija nosūtīja skaitliski nelielu karaspēku uz Lietuvu, vēlāk arī uz Poliju, lai tikai parādītu Krievijai un Baltkrievijai - ja jūs ar tādu tiksiet galā, tad jūs dabūsiet mūs visus. Jo esmu pārliecināts, ja Krievijas spēki ierastos Narvā, tad tur redzētu nākam palīgā arī lietuviešu karaspēku,” pauž ģenerālleitnants.