Pārtikas krīzes apstākļos Krievijas blokādes pāraušana būtu “augsta riska militārā operācija"

Viedoklis
Sargs.lv/Defense News
ASV Bruņoto spēku apvienoto štābu priekšnieks ģenerālis Marks Millijs
Foto: Gatis Dieziņš/ Aizsardzības ministrija

Pārtikas krīzes priekšvakarā Krievijas blokādes pārtraukšana Ukrainas Melnās jūras ostās graudu eksportam militāri nozīmētu “augsta riska militāro operāciju”, tiekoties ar sabiedrotajiem no Lielbritānijas, Kanādas, Austrālijas un Jaunzēlandes norādīja ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs (Mark Milley).

Kā zināms, Odesa ir galvenā osta, caur kuru Ukraina līdz šim eksportējusi savus graudus, un tagad, kad Krievijas iebrukums to ir paralizējis, tādējādi situācija draud ar vispārēju pasaules pārtikas krīzi. Tieši tāpēc pirms došanās vizītē uz potenciālajām jaunajām NATO dalībvalstīm – Somiju un Zviedriju – ASV bruņoto spēku augstākā amatpersona tikās ar citiem NATO sabiedrotajiem un alianses partneriem – Kanādu, Austrāliju, Lielbritāniju un Jaunzēlandi, lai spriestu par iespējamiem risinājumiem.

Viņš norādījis, ka graudus var eksportēt arī ar kravas mašīnām vai vilcieniem, taču jūras ceļi ir daudz izdevīgāki. Šobrīd piekļuvi Odesas ostai un jūru ir bloķējusi Krievijas jūras kara flote, izvietojot kuģu ceļos mīnas.

“Lai atvērtu šīs jūras joslas, būtu nepieciešami ļoti ievērojami militāri centieni. Ja politiķi vienotos šo scenāriju īstenot, tā būtu augsta riska militārā operācija, kas prasītu ievērojamu piepūli,” sacīja ASV Bruņoto spēku apvienoto štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies pildīt ASV saistības pret NATO un koordinēt ieroču sūtījumus uz Ukrainu, taču pretojies aicinājumiem par tiešu  ASV karaspēka iesaisti, cenšoties izvairīties no tieša konflikta ar Krieviju un plašāka kara eskalācijas. Tieši šī iemesla dēļ martā arī tika noraidīts Ukrainas prezidenta V. Zelenska lūgums ieviest pār Ukrainu lidojumiem slēgto zonu.

Tikmēr bijušais NATO augstākais sabiedroto komandieris atvaļināts admirālis Džeimss Stavridis argumentējis, ka kuģi Apvienoto Nāciju vai NATO  paspārnē varētu pavadīt graudu konvojus no Odesas līdzīgi kā ASV jūras kuģi pavadīja naftas tankkuģus saspīlējuma laikā ar Irānu 1980. gadā.

Ukrainā, kur līdz šim bijusi piektā lielākā graudu ražotāja pasaulē, nespējot eksportēt labību, pašlaik iestrēguši aptuveni 20 miljoni tonnu graudu. ASV armijas Eiropā un Āfrikā komandieris ģenerālis Kristofers Kavoli pagājušajā nedēļā slavēja Vācijas dzelzceļa aģentūru par to, ka tā devusi iespēju caur ar saviem vilcieniem nogādāt Rietumeiropā Ukrainas graudus pa sauszemi.

Tikmēr Baltais nams pagājušajā nedēļā noraidīja Krievijas diktatora Vladimira Putina piedāvājumu atjaunot graudu un minerālmēslu eksportu, par to pretī prasot Rietumu sankciju pret Maskavu atcelšanu.

ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis M. Milijs pašlaik vizītē Eiropā atrodas, lai tiktos ar NATO sabiedrotajiem, izrādot tiem atbalstu un gaidot jūnija beigās paredzēto NATO samitu Madridē. Jau ziņots par daudzu alianses dalībvalstu vienošanos par koordinētu militāro palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas karaspēku. 15. jūnijā arī gaidāma jau trešā donorvalstu sanāksme, kuru vadīs ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

“Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka esam turpinām un koordinējam sinhronizētu atbalstu ukraiņiem – gan letālas, gan neletālas palīdzības veidā,” sacīja M. Millijs.

Viņš atzina, ka diemžēl atsevišķu sabiedroto valstu vidū pat pēc trīs mēnešiem, kopš Krievijas sāktā nelikumīgā iebrukuma Ukrainā, vērojama viedokļu atšķirībaa.

“Es domāju, ka šajā situācijā vārds “vienošanās” varētu būt pārāk spēcīgs termins. Bet kopumā lielākā daļa dalībvalstu piekrīt, ka starptautiskajai kārtībai ir jābūt uz noteikumiem balstītai un ka Ukrainai ir jāpaliek brīvai un suverēnai valstij,” viņš rezumēja.

Dalies ar šo ziņu