Laikraksta “The New York Times” autors Toms Frīdmens ASV Pārstāvju palātas spīkeres vizīti Taivānā raksturoja kā “pilnīgi neapdomīgu”, jo, kad ASV ir aizņemtas ar Ukrainu, kāpēc gan bezatbildīgi provocēt kontinentālās Ķīnas valdību? Pekinas niknā reakcija uz spīkeres braucienu, tostarp nesenās provokatīvās militārās mācības, kas varētu paredzēt pilna mēroga salas blokādi, šķietami arī izceļ vēstījumu. Tomēr ASV likumdevēji pieņem savus lēmumus, lai arī cik neērti tie varētu būt administrācijas ārpolitikai. Galu galā – tiklīdz pasaule Ķīnas komunistiskajai partijai piešķirs veto tiesības pār Amerikas politiskās sistēmas iekšējo darbību, tā to izmantos nešaubīgi, plaši un destruktīvi, raksta Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks Edvards Lūkass.
Vai tā tiešām ir politika, kuras mērķis ir izvairīties no totalitāras lielvaras provocēšanas, to liekot pāri tam, ka Pekina pārējai pasaulei cenšas uzspiest nepamatotu tabu? Ķīnas režīms vēlas dzēst jebkādus lingvistiskos mājienus, ka Taivāna ir vairāk nekā nemiernieku province, kas saskaras ar nepielūdzamu spiedienu apvienoties ar kontinentu.
Tā nesenākais piemērs ir uzņēmuma “Mars Wrigley”, ASV bāzētās konditorejas un mājdzīvnieku barības giganta, nožēlojamā uzvedība – tas ierobežota izdevuma “Snickers” batoniņa reklāmā Taivānu pieminēja kā “valsti”, kas savukārt izraisīja paredzamu viltus sašutumu sociālajos medijos Ķīnā un tūlītēju uzņēmuma atvainošanos. E. Lukass atzīmē – tādēļ viņš, piemēram, atteicās no šī uzņēmuma produktiem.
Tas viss daudz pasaka par totalitārisma un nacionālisma pārklāšanos, vienlaikus radot arī vilinošu mērķi. Ja pasaules reakcija uz Ķīnas komunistiskās partijas tabu būs vienbalsīga, režīma autoritāte un uzticamība tiks iedragāta.
Šādai pasaules reakcijai ir vēl viens būtisks efekts – tie parāda, ka ASV globālās drošības nastu nenes viena pati. Ja sabiedrotie labprāt piesaista Ķīnas dusmas, solidarizējoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, viņi parāda daudzpusējās drošības priekšrocības un stiprina ASV turpmākās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Ķīnas komunistiskās partijas pārlieku lielā vēlme kontrolēt pārējās pasaules uzvedību var šķist biedējoša, taču patiesībā tā ir viena no režīma lielākajām vājībām.