Ukrainas kara vidū Krievija un ASV ir aizņemtas, organizējot jūtīgāko cilvēku maiņu starp abām valstīm vairāk nekā desmit gadu laikā. Krievija apmaiņā pret diviem Amerikas pilsoņiem – bijušo ASV jūras kājnieku Polu Velans un basketbola zvaigzni Britniju Grīneri, pieprasa bēdīgi slaveno Krievijas ieroču tirgotāju Viktoru Butu, sauktu arī par Nāves tirgotāju, kurš kopš 2010. gada atrodas ASV cietumā. Tiesa, Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam šajā “spēlē” ir “ietrenēta roka”, un viņš noteikti no amerikāņiem prasīs daudz augstāku cenu. Galu galā Krievijas vadonis ar prieku īsteno aukstā kara stila darījumus – viņš sagaida, ka tiks arestēti vairāki rietumnieki, tādējādi veidojot cilvēku “banku” turpmākai ieslodzīto apmaiņai, analizē Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieki.
Tagad jau šķiet gandrīz vai klišejiski norādīt, ka V. Putins ir apsēsts ar aukstā kara stila atdarināšanu, tostarp maiņu darījumiem. Visvairāk citētais piemērs ir 2010. gada apmaiņa, kad desmit Krievijas slepenie aģenti — t.s. nelegālie, tostarp rudmatainā spiedze Anna Čepmena, tika apmainīti Vīnes lidostā pret četriem krieviem, kuri bija Rietumu izlūkdienestu cilvēki. Pasākums atgādināja aukstā kara laika spiegu apmaiņu uz Glienicke tilta, kas savieno Berlīni un Potsdamu.
Kremlis operāciju izspēlēja ļoti prasmīgi. Tikmēr skandāls tika attēlots kā milzīga Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta (SVR) uzvara [red. piez.: kaut arī visi krievu spiegi bija notverti], lai nodotu vēstījumu, ka Krievijas izlūkdienesti atkal ir uz pasaules skatuves. To arī raksturoja kā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) uzvaru.
V. Putins bija FSB direktors deviņdesmito gadu beigās, un tolaik Kremlis regulāri bija iesaistīts cilvēku maiņu un izpirkuma procesos, lai atgūtu čečenu separātistu sagūstītos ķīlniekus Ziemeļkaukāzā. Tas bija laiks, kad pirmais Čečenijas karš jau bija beidzies, un separātisti baudīja neatkarības periodu, bet tiem nebija ienākumu. Drīz vien daži kaujinieki sāka nolaupīt ārvalstu un Krievijas žurnālistus, armijas ģenerāļus un Kremļa amatpersonas. Simtiem cilvēku tika sagrābti par ķīlniekiem un tie, kuriem paveicās, tika izpirkti vai iemainīti pret Krievijā ieslodzītajiem čečeniem.
Protams, V. Putina vadītais FSB bija daļa no šīs spēles, un viņš nekad neaizmirsa tolaik gūtās mācības. 2019. gada rudenī V. Putins pierādīja, ka spēj iet daudz tālāk nekā viņa čečenu laikmeta skolotāji.
Krievijas un Ukrainas ieslodzīto apmaiņa 2019. gada 7. septembrī bija iecerēta kā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, kurš amatā bija vien dažus mēnešus, triumfs.
Tā bija vērienīga cilvēku maiņas operācija, kur katrā pusē bija iesaistīti 35 cilvēki. V. Zelenskis atbrīvoja ukraiņu jūrnieku grupu un slaveno kinorežisoru Oļegu Sencovu. Viņš personīgi uzraudzīja sarežģītās sarunas un bija neizsakāmi priecīgs, ka atguvis savus cilvēkus, par maiņu paziņojot ceļā uz lidostu, pirms tā bija notikusi, un tā bija kļūda.
Holandieši, kuri vadīja šīs zvērības izmeklēšanu, lūdza V. Zelenski atteikties, taču bez rezultātiem. Ukrainas līderis jutās iesprostots – jau paziņojis par maiņu, viņam nebija iespējas atkāpties.
To, kā V. Putins spēlēja, daudzi Maskavā uzskatīja par pierādījumu tam, ka viņš ir kļuvis par meistaru cilvēku tirdzniecībā, un, ka viņam patiesi piemīt nepārspējamas prasmes.
V. Putina taktika ietver arī mācības no Čečenijas pieredzes – jo vairāk šādos procesos ir brutalitātes, jo labāk. Tas izskaidro, kāpēc Britnijai Grinerei par kaņepju eļļas glabāšanu tika piespriests deviņu gadu cietumsods, kas ir augstākais soda mērs par šādu pārkāpumu. Tas, ka Krievijas cietumi ir bēdīgi slaveni ar saviem brutālajiem un necilvēcīgajiem apstākļiem, tikai uzlabo V. Putina pozīciju. Viņš zina, ka, jo lieta kļūst plašāka publiska, jo lielāka ir iespēja paaugstināt likmes un pieprasīt vairāk vērtīgu aģentu, kuri atrodas Rietumu cietumos.
V. Putins jau ir sācis savu gājienu, pieprasot ieslodzīto apmaiņā iekļaut krievu slepkavu Vadimu Krasikovu, kurš gaišā dienas laikā Berlīnē noslepkavoja bijušo čečenu lauka komandieri, par ko viņš kopš 2019. gada atrodas Vācijas cietumā.
Tas nozīmē, ka Rietumiem jābūt gataviem nākamajam loģiskajam solim – ka Kremlis atkal centīsies izveidot jaunu “ķīlnieku banku”, kas piepildīta nevis ar čečeniem, bet ar rietumniekiem.