Krievijas līderis Vladimirs Putins nevarēs vienpusēji pieņemt lēmumu par taktisko kodolieroču izmantošanu, un ir arī stipri apšaubāms, vai viņš spētu pārliecināt Krievijas vadību par šādas rīcības pamatotību, tā Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR.ee” norāda drošības eksperts Rainers Saks. Visdrīzāk šis ir kārtējais V. Putina psiholoģiskais terors, draudot pasaulei ar Krievijas it kā varenību. Turklāt jāņem vērā, ka mūsdienu pasaules militārajos arsenālos nu jau ir arī citi postošāki ieroči par taktiskajiem kodolieročiem.
Eksperts Igaunijas televīzijā sacīja, ka taktiskie kodolieroči sastāv no zemākas sprāgstvielas jaudas kodolgalviņām, kuras tika izstrādātas galvenokārt ar mērķi likvidēt vai nu kritiskās infrastruktūras objektus, vai lielu karaspēka masu.
R. Saks sacīja, ka Aukstā kara laikā Padomju Savienība šādu ieroču izgatavoja vairāk nekā rietumvalstis, kas jau tolaik savus resursus sāka novirzīt uz gaisa spēku attīstību. “Būtībā Krievijas rīcībā šobrīd ir vairāk nekā tūkstotis šādu kodolgalviņu, kuras zināmos apstākļos varētu tikt izmantotas,” viņš saka.
Principā tās varētu izšaut arī ar artilērijas sistēmu palīdzību, lai gan, ņemot vērā šādas rīcības bīstamību, šāds scenārija pavērsiens ir maz ticams.
Tā kā taktiskie kodolieroči ļoti sen nav izmantoti, tad neviens īsti nezina, cik liels ir to destruktīvais spēks, taču skaidrs, ka to darbības rādiuss būtu no 35-50 kilometriem.
“Tām līdzi nāktu arī radioaktīvais piesārņojums, kas šoreiz varbūt nav tik būtisks, jo galvenais ir šo kodolieroču augstais destruktīvais spēks. Es lēšu, ka tiktu iznīcināta apkārtne 35 līdz 50 kilometru rādiusā, taču mūsdienās ir vairāki citi ar kodolenerģiju nesaistīti ieroči, kas var aizšaut tikpat tālu un vēl tālāk,” saka R. Saks.
Viņš piebilst – ieroču un bruņojuma arsenāls pasaulē ir tiktāl attīstījies, ka šodien jau vairs nevar apgalvot, ka tieši atomieroči ir visšausmīgākie un postošākie.
“Tomēr tam ir zināms psiholoģisks aspekts, un to Krievija izmanto, lai atturētu Rietumu sabiedrību un politiķus, jo tas izskatās biedējoši.” viņš saka. uzskatot, ka šādā veidā Kremlis cer, ka Ukraina beidzot sāks ar viņiem runāt. Taču jau kopš brīža, kad V. Putins publiski paziņoja, ka vēlas izpostīt Ukrainu un visu, kas ar to saistās, Ukraina noteikti uz šādu šantāžu “neiekritīs”, līdzīgi kā pārējās pasaules valstis, jo neviens negrib sākt kodolkaru.
“Lai arī kodolieroču izmantošanas riski ir ļoti augsti, tos nevar izmantot zibenīgi, un pirms tam noteikti notiktu starptautiska eskalācija. Krievijai šobrīd nav nopietnas vēlmes to darīt. Turklāt Ukraina līdz šim izvairījusies no uzbrukumiem civiliem un attāliem objektiem Krievijas teritorijā. Kodoluzbrukuma gadījumā Krievijai tomēr būtu jārēķinās, ka tas mainītos, un būtu jāevakuē visi reģioni Ukrainas pierobežā. Tas viss kopā liek apšaubīt, vai Putinam vispār izdotos pārliecināt Krievijas vadību izmantot kodolieročus,” turpināja Saks, piebilstot, ka ne jau Putins viens ir tas, kurš “nospiestu pogu”.
Runājot par militāro notikumu Ukrainā attīstības perspektīvām tuvākajās nedēļās, R. Saks uzskata, ka Ukrainas ofensīva ziemeļos, iespējams, turpināsies, lai gan Krievija varētu spēt organizēt pretošanos Ukrainas dienvidos.
“Krievija uz to reaģēs ar vēl spēcīgākiem raķešu uzbrukumiem Ukrainas centrālajām un austrumu pilsētām, lai sagrautu civilo infrastruktūru un tādējādi radītu papildu slogu Ukrainai, kavējot to pievērsties cīņai.”
Tikmēr bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors un atvaļinātais armijas ģenerālis Deivids Petrejs svētdien sacīja, ka ASV “iznīcinās Krievijas karaspēku”, ja Krievija Ukrainā izmantos taktiskos kodolieročus.