Šonedēļ savu dienestu Latvijā noslēdza pirmā Dānijas bruņoto spēku kontingenta rotācijas karavīri, kuri šeit ieradās pastiprināt Latvijas drošību pēc Krievijas pretlikumīgā un agresīvā iebrukuma Ukrainā šā gada 24. februārī. Vienības komandieris pulkvežleitnants Antons Dinsens-Andersens (Anton Dinsen-Andersen) intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst - Dānijas karaspēks jau kopš 26. aprīļa ir šeit ieradies ar vienu mērķi – būt gataviem kopā ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO sabiedrotajiem aizsargāt Latvijas teritoriju no ārēja iebrukuma. Aizvadītie seši mēneši vienībai bijuši aizraujoši, daudz mācoties kopā ar Latvijas profesionālā dienesta vienībām un zemessargiem. Pulkvežleitnants A. Disens – Andersens uzsver – dienests Latvijā licis gan pašam, gan viņa komandētajiem karavīriem daudz vairāk izjust to, kādu Krievijas draudu apstākļos nākas dzīvot Latvijas iedzīvotājiem. Dāņu vienības komandieris atzīst – lai arī guļot ieročus zem spilveniem neturam, esam gatavi nekavējoties aizstāvēt Latviju kopā ar latviešu kolēģiem. Tagad pēc savas rotācijas noslēguma pulkvežleitnants A. Disens – Andersens nopietni plāno vēlreiz atgriezties Latvijā, taču nu jau kā tūrists.
Dānijas bruņoto spēku kontingentu šeit izvietoja pēc 24. februāra. Šī ir bijusi lielākā dāņu karavīru izvietošana ārpus savas valsts robežām. Kas bija galvenais iemesls un kāpēc šādu lēmumu pieņēma Dānijas valdība? Kā Jūs novērtējat šeit pavadīto laiku?
Februāra sākumā mans bataljons bija norīkots būt paaugstinātā gatavībā, ņemot vērā visu notiekošo Ukrainā. Vienojoties ar Latvijas valdību, dāņu valdība izlēma, ka mēs dosimies uz Latviju. Aprīļa beigās 700 mūsu karavīru devās uz Ādažu mežiem un jau pēdējos sešus mēnešus mēs esam dzīvojuši šajos mežos.
Dānijas parlamentam bija svarīgi paust solidaritāti un parādīt NATO valstu spēku turēties kopā, tādēļ arī tika pieņemts šāds lēmums. Es domāju šī bija ļoti spēcīga ziņa. Ja runājam par izvēli, kurp doties – Latviju, Lietuvu vai Igauniju, tad nozīmīgākais arguments bija tas, ka daudz NATO spēki jau bija Igaunijā, piemēram, tur jau atradās 250 Dānijas karavīri. Šeit arī nostrādāja vairāku gadu garumā veidotās tuvās attiecības Latvijas bruņotajiem spēkiem ar Dānijas, tādēļ tas ir tikai loģiski, ka esam izvietoti tieši Latvijā.”
Kā Dānijas karavīri jutās šeit rotācijas laikā? Vai viņi sajutās, ka viņi ir uz frontes līnijas ar Krieviju?
Tas ir divdomīgs jautājums, jo no vienas puses mēs plānojam un sagatavojamies un bijām gatavi aizsargāt Latviju kopā ar Latvijas spēkiem. Tas ir nopietns uzdevums un karavīri to uztver ļoti nopietni. Taču no otras puses dienests šeit ir tāds pats kā mājās, var doties ēst picu, vai iepirkties “Rimi” lielveikalos. Tas ir savstarpēji saistīts jautājums, jo mēs esam šeit, lai aizsargātu Latviju un NATO, mēs trenējāmies katru dienu, bet mums arī ir sava veida normāla dzīve. Karavīri izbaudīja šo laiku, es to sauktu par fantastisku viesmīlību. Mūs ir pieņēmuši ar atvērtām rokām gan Ādažos, gan visā Latvijā.
Vai Jūs jutāt, ka Dānijas karavīriem bija bailes vai lielāka pienākuma apziņa par viņu uzdevumu šeit Latvijā?
Karavīri saprata, ka viņiem ir jāsasniedz mērķis. Un šāda sajūta bija visa rotācijas laikā - visus sešus mēnešus. Es domāju, ka viņi sevi šajā demonstrēja ļoti profesionālu sniegumu. Nebija tāda situācija, ka kāds karavīrs vieglprātīgi uztvertu mācības kopā ar sabiedrotajiem. Viņi apguva jaunas prasmes un jaunu militāro tehniku. Mums ir bijuši augsti standarti šajos sešos mēnešos.
Vienlaikus mēs iepazinām arī šejienes kulturālo izpratni attiecībā pret reģionālajiem draudiem. Šejienes iedzīvotāji visus aizvadītos gadus ir kaut kādā veidā dzīvojuši ar šo te briesmu apziņu, ko rada tiešie Krievijas draudi. Mēs, dzīvojot Kopenhāgenā, pie tās neesam pieraduši. Starp Dāniju un Krieviju ir Baltijas jūra un diezgan liels attālums, kas attiecīgi maina šo draudu uztveri mūsu apziņā.. Kad mēs ieradāmies Ādažos, mēs sapratām, ka te šis domāšanas veids ir pavisam citādāks. Protams, te neviens neguļ ar šaujamieročiem zem saviem spilveniem, bet, apziņa un gatavība stāties pretī Krievijai ir krietni atšķirīgāka, nekā tā, pie kādas esam pieraduši mēs.
Kā Dānijas sabiedrība uztvēra šo ziņu par dāņu bruņoto spēku kontingenta nosūtīšanu un Latviju? Vēl salīdzinoši nesen Krievijas kara lidmašīnas rupjā veidā pārkāpa arī Dānijas gaisa telpu. Vai Dānijas sabiedrība jūt, ka Krievija apdraud visu demokrātisko Eiropu un pašus dāņus?
Pēdējā pusgada, gada laikā Dānijas valdība un sabiedrība ir aptvērusi šos draudus. Varbūt tie nav tieši draudi Dānijai, taču, redzot gāzes noplūdi Baltijas jūrā netālu no Dānijas krastiem. Ja kāds pajautātu vidusmēra dānim, vai viņš apzinās Krievijas radīto draudu klātbūtni, tad viņš to noteikti redz lielāku nekā pirms gada. Es domāju, ka armijas spēku izvietošana Latvijā radīja tikai papildus apziņu par to, cik Eiropa ir apdraudēta Austrumu pusē. Dāņi noteikti vairāk apzinās par apdraudējumu nekā pirms kara.
Jūsu rotācijas laikā jūs trenējāties kopā ne tikai ar NATO paplašinātās kaujas grupas spēkiem šeit Latvijā, bet arī ar Latvijas profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem. Kā jūs novērtējat mūsu bruņoto spēku karavīru prasmes un profesionālismu, vai viņi ir jūsu līmenī un vai ir lietas, ko jūs iemācījāties no Latvijas puišiem?
Es esmu kļuvis ļoti ieintriģēts par to kā jūs latvieši trenējaties un īstenojat operācijas. Tas ir īpaši redzams operācijās Latvijas apvidū. Mūsu apvidus ir atšķirīgāks. Šeit ir ļoti daudz plašu un purvainu teritoriju un jūs aizvien spējat tajās sekmīgi īstenot operācijas. Man liekas, ka profesionālo karavīru prasmes ir augstas, turklāt zemessargu spējas ir krietni ievērojamākas, nekā es biju gaidījis. Krievijas radītie draudi šo profesionālismu ir tikai paaugstinājuši.
Viena lieta, ko es tiešām augsti novērtēju, bija zemessardzes spēja darbojaties mazo vienību sastāvā, jāatzīst, ka mums kā uzbrucējiem šajās mācībās neklājās viegli. Mēs no šīs kopdarbības daudz mācījāmies, tas mums lika saprast, cik ļoti jāsargā savi vienību flangi. Turklāt mazo vienību taktiku mēs noteikti varam mācīties no Latvijas kolēģiem. To mēs redzam arī Ukrainā – kad liels karaspēks iebrūk valstī, mazās vienības un to sekmīga darbība spēj izšķirt kaujas rezultātu. Šī pieredze arī man kā komandierim lika atvērt acis un paskatīties uz lietām no cita skatu punkta, sevišķi Rīgas šaurajās ielās, kur mācību kaujas tika izspēlētas ielās starp ēkām.
Kas attiecas uz Sauszemes spēku mehanizēto kājnieku brigādi, tad tā arī ir ļoti profesionāla, turklāt mēs Dānijā saskaramies precīzi ar tām pašām problēmām ar ko kolēģi Latvijā, proti, personāla trūkumu. Mēs arī esam spiesti meklēt jaunus ceļus, kā piesaistīt karavīrus un noturēt dienestā esošos. Tomēr, ja runājam par kopīgajām mācībām, tad mēs šeit aizvadījām izcilas izdzīvošanas mācības kopā ar visu Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes bataljonu karavīriem. Katrā ziņā kā komandieris esmu ļoti apmierināts un lepns par sasniegto, sadarbojoties ar Latvijas spēkiem. Svarīgākais ir tas, ka katram karavīram ir jāturpina mācīties. Esmu priecīgs, ka man ir bijusi iespēja mācīties arī no Latvijas bruņotajiem spēkiem.
Jūs tagad dodaties prom, kas būtu tas, ko jūs vēlētos pateikt nākamajam Dānijas komandierim un tam bruņoto spēku kontingentam, kas ieradīsies Latvijā? Kā viņš var uzlabot gatavību un dāņu karavīru sniegumu savas rotācijas laikā?
Pirmais solis ir integrācija ar vietējām vienībām - starp karavīriem un komandieriem. Šajā ziņā mūsu kontingentam ir jākļūst par vienoto veselumu, kopā ar šeit jau esošajiem spēkiem. Komandieriem un karavīriem ir jāspēj kopīgi sadarboties, citam no cita mācoties, kā daudz labāk un efektīvāk kopīgi strādāt kaujas laukā.
Ne mazāk svarīga ir kulturālā daļa. Noteikti vēl es ieteiktu apskatīt Latviju, jo tā ir ļoti skaista valsts. Brīnišķīgas pludmales, skaista kultūra, turklāt te man visvairāk patika mazie ciemati.
Tātad pirmā lieta ir integrēt Dānijas karavīrus kopējā komandā, mācīties strādāt citam ar citu, lai mēs būtu gatavi aizsargāt Latviju jau rīt un, protams, atļaut karavīriem kādu brīvu brīdi apskatīt Latviju. Latvija tiešām ir ļoti skaista valsts.
Šeit jūs esat darba dēļ, bet vai pēc rotācijas Latvijā, šeit plānojat atgriezties, lai šeit atpūstos kopā ar ģimeni jau kā tūrists?
Es jau pirms tam biju Rīgā kā tūrists kopā ar savu sievu pirms diviem gadiem. Man tas ļoti patika. Nākamajā reizē es noteikti noīrēšu mašīnu, jo viena no labākajām ekskursijām man bija uz Siguldu un Cēsīm rudens laikā. Tās ir vienas no skaistākajām vietām, ko es esmu redzējis. Es ieteiktu mazliet iedzert Latvijas alu, piedzīvot un izbaudīt šejienes lauku dzīvi, jo tā tiešām ir jauka. Vasarā noteikti ir jāapmeklē pludmale, bet rudenī jādodas pa Siguldas, Cēsu un Turaidas ainavisko maršrutu.