Strauja jaunu kaujas spēju ieviešana Nacionālajos bruņotajos spēkos vienlaikus liek attīstīt virkni ar tiem saistīto apakšnozaru, taču Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu vairojis globālo pieprasījumu pēc jaunām militārajām tehnoloģijām. Lielais pieprasījums pēc jaunajām tehnoloģijām ir radījis situāciju, ka ne vienmēr visu nepieciešamo ir iespējams iegādāties ātri un laicīgi, tā portālam ”Sargs.lv” intervijā sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Vērojot situāciju Ukrainā, valstis ir sapratušas, ka būtisks ieguldījums aizsardzības stiprināšanā ir dažādu pretgaisa un krasta aizsardzības sistēmu iegāde. Ņemot vērā līdzšinējo finansējumu un iespējas tās iegādāties, visi šie projekti bija paredzēti 2025. – 2027. gadam. Tomēr, kā atzīst ģenerālleitnants L. Kalniņš, Krievijas visaptverošā agresija pret Ukrainu likusi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šīs sistēmas savā rīcībā iegūt līdz 2025.gadam, piebilstot, ka šis mērķis būs atkarīgs kā no pieejamā finansējuma, tā arī no industrijas un no ieroču sistēmu ražotāja spējas izpildīt pasūtījumu.
L. Kalniņš skaidroja, ka ir divi ceļi, kā to realizēt. Pirmais – pirkt visa veida kaujas platformas no ārvalstu ražotājiem, otrais – ražot šādas platformas Latvijā. Kā atzina NBS komandieris, bruņotie spēki drīzāk vēlas atbalstīt vietējo industriju, kas dotu iespēju atrisināt vienu no būtiskajiem faktoriem valsts aizsardzības sistēmā – piegāžu drošību.
Viņš skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas krīze un karš Ukrainā pierādīja, ka visa munīcijas piegāde pēkšķi var aizkavēties.
“Ja mēs uz vietas nenodrošinām pilna cikla ražošanu, tad krīzes situācijā mēs varam nesaņemt pietiekami daudz munīcijas. Ja tiek realizēts otrais variants, tad uzreiz rodas vesels lērums apakšuzdevumu, pie kuriem jāstrādā,” skaidroja NBS komandieris.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš norādīja, ka jau šobrīd tiek intensīvi strādāts, lai nodrošinātu nepieciešamās piegādes, taču militārā industrija saskaras ar ražošanas grūtībām, nespējot tikt galā ar pēkšņi pieaugušo pieprasījumu, lai saražotu visas pasūtītās ieroču sistēmas.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzina, ka tas, cik ilgā laikā nepieciešamās ieroču sistēmas spēs iegādāties Latvija, ir atkarīgs no sarunu procesa, jo līdz ar Latviju šīs sistēmas vēlas pirkt arī citas valstis. Tomēr, kā uzsvēra komandieris, atšķirībā no citām valstīm, Latvijai ir spēcīgi argumenti, kāpēc tai ātrāk nepieciešami šie ieroči, proti, ģeogrāfiskā atrašanās tuvu agresorvalstij Krievijai, kā arī līdz šim sniegtais plašais militārās palīdzības klāsts Ukrainai.
