Jau tuvākajā laikā valdībai būs jāpieņem lēmums par aizsardzības nozares finansējuma palielināšanu līdz 3,5% apmēram no iekšzemes kopprodukta, taču arī tik liels finanšu apjoms nespēs nodrošināt spēju attīstības pamatvajadzības šajā krietni draudīgākajā globālajā ģeopolitiskajā situācijā. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Viņš norādīja, ka līdztekus bruņoto spēku modernizācijai un spēju palielināšanai, izaicinājumus sagaidīs Valsts aizsardzības dienesta ieviešana. Tas nozīmēs arī esošās infrastruktūras paplašināšanu un papildus kvalificēta instruktoru personāla piesaisti.
NBS komandieris skaidroja, lai palielinātu Ādažu, Alūksnes vai Lielvārdes bāzu ietilpību ir nepieciešams finansējums. Tieši šī iemesla dēļ valsts aizsardzības dienesta ieviešanā ir paredzēts piecu gadu pārejas process, kura laikā varētu piesaistīt finansējumu jaunu kazarmu vai mācību infrastruktūras būvniecībai.
Iepriekš tika runāts, ka līdz 2025. gadam aizsardzības budžetam būtu jāsasniedz vismaz 2.5% no iekšzemes kopprodukta, taču šī brīža situācija to spiež mainīt.
Viņaprāt, sabiedrība šobrīd būtu gatava tērēt vairāk valsts aizsardzībai, jo situācija Ukrainā ir parādījusi, cik svarīga ir zinoša un prasmīga armija.
Vienlaikus Komandieris atzīst, ka vairāk nekā 4% finansējums aizsardzības nozarei no iekšzemes kopprodukta, radītu lielāku spiedienu uz citām nozarēm, kurām arī ir nepieciešama nauda.
