Krievijas privātais algotņu grupējums "Vagner" ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt Rietumvalstu aizsardzības mehānismus, paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris.
"Atbilde uz jūsu jautājumu ir - jā, viņi varētu pārbaudīt [Rietumu] reaģēšanas mehānismus un sniegt Kremlim politisku iespēju teikt, ka tam ar to nav nekādas saistības. Kā tas notiek Āfrikā," Budris sacījis intervijā Lietuvas ziņu portālam "Delfi.lt", atbildot uz jautājumu, vai Krievija varētu īstenot provokāciju Baltijas valstīs, izmantojot tādus grupējumus kā "Vagner".
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzsvēra, ka izlūkošanas dati neliecina par iespējamu Krievijas uzbrukumu, tomēr situācija var mainīties un apdraudējums ir reāls.
"Vagner" algotņi jau kopš 2014. gada piedalās Krievijas iebrukumā Ukrainā.
Tāpat grupējums arvien aktīvāk iesaistās konfliktos frankofonajās Āfrikas valstīs. Rietumvalstu dati liecina, ka tā algotņi ir Burkinafaaso, Centrālāfrikas Republikā un Mali.
Izdevums "Politico" nesen izpētījis, ka "Vagner" dibinātāja Jevgeņija Prigožina tīkls ar galēji labējās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) starpniecību mēģinājis vairot pret Eiropas Savienību un NATO vērstu noskaņojumu Igaunijā un ietekmēt sabiedrības viedokli pirms vēlēšanām.