Mums ir fantastiski bruņotie spēki, kuri pēdējo gadu laikā piedzīvojuši strauju izaugsmi. Arī Latvijas sabiedrība ir kļuvusi daudz nobriedušākā un morāli spēcīgāka, lai vajadzības gadījumā visiem spēkiem aizstāvētu savu valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas sabiedrība un bruņotie spēki sāk atgūties no 1940. gada traumas, kad bija “jāpaliek savās vietās” bez tiesībām pretoties. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, kura šajā amatā stājās pēc astoņiem nostrādātiem gadiem Saeimas priekšsēdētājas pozīcijā.
Kā stāsta ministre, interese par aizsardzības nozari viņai bijusi allaž, turklāt iepriekšējā pieredze Saeimas priekšsēdētājas amatā tam nākusi tikai par labu. Iepriekš veiktais darbs, pārstāvot valsti ārpolitiski tik pat lielā mērā bija saistīts ar drošības jautājumu risināšanu.
Sarunā ar “Sargs.lv” ministre neslēpj - viņai nepatīk tie vīrieši, kuri kara gadījumā gatavi bēgt no Latvijas, pārlaižot grūtības citās, daudz drošākās un mierīgākās valstīs, kamēr pārējai Latvijas sabiedrībai nāktos karot ar iebrucējiem. Tā vietā viņa iesaka ņemt piemēru no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska, kurš mūsdienu Rietumu patērētāju sabiedrības pasaulē atgriezis tādas vērtības kā drosme, vīrišķība un pašaizliedzība, pildot savu pienākumu pat vislielāko draudu apstākļos.
Atgriešanās pie saknēm
I. Mūrniece divus Saeimas sasaukumus pēc kārtas pildījusi Saeimas priekšsēdētājas amata pienākumus. Viņa atgādina – sākotnēji kā aizsardzības ministres kandidāte viņa virzīta pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Arī strādājot Saeimas priekšsēdētājas amatā, darbs ar valsts drošības jautājumiem bijis teju nemitīgs.
Tomēr interese par valsts drošību pašreizējai aizsardzības ministrei radusies vēl agrāk, pildot žurnālistes darbu deviņdesmito gadu sākumā. Par šo laiku viņa stāsta ar lepnumu un īpašu siltumu.
Esot žurnāliste, I. Mūrniece viesojusies daudzās Zemessardzes vienībās, un tās izveides process atstājis uz viņu personīgu iespaidu. Nu jau aizsardzības ministres amatā, viņa atkal tikusies ar daudziem no tā laika karavīriem un zemessargiem, un ministre atzīst, ka “daudzi no viņiem vēl aizvien ir “vella pulvera” pilni”.
Valsts aizsardzības dienests kā pamats spēcīgai aizsardzības sistēmai
Kā savas kadences galveno prioritāti I. Mūrniece min valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu.
“Mēs veidosim pilnībā apmācītas, ekipētas un apgādātas rezerves vienības, kuras tiks regulāri apmācītas arī pēc aktīvā dienesta,” saka aizsardzības ministre.
Viņa atzīst, ka kopš sākotnējās idejas par VAD ieviešanu diskusiju bijis daudz. Arī Latvijas sabiedrība, I. Mūrnieces ieskatā, šobrīd ir gatavāka pieņemt šo ideju.
Ministre atgādina, ka diskusiju par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu jau pirms vairākiem gadiem aizsāka Nacionālā Apvienība. Tika sagatavots likumprojekts, kas tomēr neguva nepieciešamo atbalstu. Pārņemot VAD likumprojektu no 13. Saeimas, tas ticis būtiski pārstrādāts un uzlabots.
Lai arī likuma virzības gaitā sabiedrībā bijušas plašas diskusijas par to, vai šāds dienests vispār nepieciešams un kam tajā dienēt, ministre ir pārliecināta, ka aizvadītā pusgada laikā sabiedrība ir daudz gatavāka VAD ieviešanai.
Viņa atgādina, ka pirms piesaukt NATO 5. panta sabiedroto saistības pret Latviju, pašai Latvijas sabiedrībai jāatceras 3. pantā teiktais. Tas nosaka katras NATO dalībvalsts pienākumu primāri rūpēties par savas drošības nodrošināšanu. Tikmēr iebildumos un skeptiskajos viedokļos, kas vērsti pret VAD, ministre saskata ne tikai bruņoto spēku, bet arī visas Latvijas sabiedrības psiholoģisko traumu, ko nācās piedzīvot līdz ar padomju okupāciju 1940. gadā.
Daudziem pārdomāt savu nostāju lika arī Krievijas agresija pret Ukrainu. “Mēs redzam, kā karo Krievija. Tā iznīcina civiliedzīvotājus un bērnus, infrastruktūru. Tā dara visu, lai izmērdētu Ukraiņu tautu. Krievijas rīcība un tās barbariskās kara vešanas paņēmieni mainījuši izpratni ne tikai Latvijā, Ukrainā un Austrumeiropā, bet arī visā NATO kopumā,” atzina I. Mūrniece.
Vaicāta, kā iedrošināt vecākus runāt ar saviem bērniem par VAD un kā iedrošināt viņus doties dienēt, ministre aicina atcerēties Zemessardzes dibināšanu, kad daudziem pilsoņiem došanās dienestā šķita pašsaprotama. Kopš tā laika bruņotie spēki ir kļuvuši par profesionāliem un NATO standartiem atbilstošiem spēkiem.
“Tā ir vieta, kur attīstīties un iegūt personības briedumu. Iespējams, kādam jaunietim šis gads būs nepieciešams, lai saprastu, ko dzīvē darīt tālāk. Citam tā izrādīsies nākamā darba vieta. Mēs no savas puses dosim iespēju turpināt dienestu visiem jauniešiem,” viņa sacīja.
Vienlaikus ministre atzina – mūsdienu jauniešu priekšstatu par dienestu drīzāk veidos to jauniešu pieredzes stāsti, kuri būs iestājušies dienestā pirmie – šogad vēl brīvprātīgi.
Lai gan pagaidām Saeima vēl nav pieņēmusi Valsts aizsardzības dienesta likumu, tā virzība ir raita, atrisinot daudzas līdzšinējās neskaidrības. Arī koalīcijas partneru vidū VAD ieviešanai ir pilnīgs atbalsts. Jauno VAD karavīru apmācībai šī gada budžetā piešķirti 3,2 miljoni eiro. Vajadzības gadījumā Aizsardzības ministrija gatava paplašināt arī savu infrastruktūru, pārņemot savā pārziņā un atjaunojot slēgtās internātskolas vai citus objektus, kurus būtu iespējams pārveidot par VAD karavīru kazarmām.
Straujāka spēju nostiprināšana
Kā otro prioritāti ministre min tālāku NBS kaujas spēju stiprināšanu, ieviešot gan vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, iegādājoties krasta aizsardzības raķetes un tālās darbības precīzās artilērijas raķešu sistēmas HIMARS.
“Esmu gandarīta, ka šiem mērķiem ir piešķirts ievērojams finansējums. Koalīcijā ir vienošanās, ka šie līdzekļi ir nepieciešami, lai mēs varētu iegādāties to, kas ir vajadzīgs, turklāt mēs to izdarīsim krietni agrāk nekā tas bija plānots iepriekš,” teica ministre.
Vienlaikus I. Mūrniece uzsvēra – pieaugot finansējumam, attieksme pret jebkura veida korupciju būs neiecietīga. “Tā būs nulles tolerance jebkurām koruptīvām darbībām,” viņa piebilda.
