Straujākam Ukrainas pretuzbrukumam nepieciešami rietumvalstu lidaparāti un tālās darbības raķetes, taču jebkurā gadījumā turpmākajā karadarbībā jābūt pacietīgiem, atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Slaidiņš atsaucās uz Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija nesen pausto, ka Ukrainai trūkst galvenokārt aviācijas sauszemes operāciju atbalstam. Līdz ar to nevar uzturēt straujākus tempus, turklāt ikviena valsts pirms jebkuras savas operācijas cenšas atkarot savu gaisa telpu un dot masīvus triecienus, bet Ukrainai šīs iespējas trūkst.
Neraugoties uz aviācijas trūkumu, Ukrainas pretuzbrukums turpina virzīties uz priekšu, taču tas notiktu sekmīgāk, ja ukraiņiem būtu tālās darbības raķetes, taču, piemēram, vācieši atsakās tās dot, baidoties par triecieniem Krievijas teritorijai. Krievi darot visu, lai ar draudiem ietekmētu Rietumvalstis.
Jau ziņots, ka pretuzbrukums virzās lēnā tempā, jo Ukraina nevēlas veltīgi riskēt ar savu karavīru dzīvībām, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš sacīja, ka Ukrainai jau nācās apturēt ofensīvu, jo artilērija ieradās pārāk vēlu.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss nesen slepeni apmeklējis Ukrainu, kur viņš tikās ar izlūkdienestu pārstāvjiem un prezidentu Volodimiru Zelenski.
Tikmēr laikraksts "The Washington Post" vēsta, ka Ukrainas amatpersonas iepazīstinājušas viņu ar plāniem līdz gada beigām atkarot Krievijas okupētās teritorijas un sākt sarunas par pamieru.