Pēdējā laikā Rietumvalstu presē lasāmi pesimistiski un drūmi vērtējumi par Ukrainas ilgi gaidīto pretuzbrukumu. Tomēr ASV Militārās akadēmijas matemātikas profesors Jans Kallbergs uzskata citādāk. Viņaprāt, Ukrainas karaspēks sekmīgi turpina virzību krievu okupētajās un nocietinātajās teritorijās. Turklāt, kā norāda eksperts, Dienvidu Ukrainas deokupācijai nav nepieciešams triecienā ieņemt visu teritoriju līdz pat krievu okupētajai Melitopolei. Tā vietā pietiktu vien ar atkarotiem nedaudz vairāk nekā 10 kilometriem. Šāds attālums ļautu Ukrainai visai droši iegūt uguns kontroli pār Krievijas karaspēka Dienvidu apgādes maršrutiem, faktiski pārvelkot svītru jebkurai tālākai sekmīgai iebrucēju karadarbībai Ukrainas okupētajās teritorijās.
Kā domnīcas Eiropas politikas pētījumu centrs (CEPA) mājaslapā publicētajā analīzē norāda J. Kallbergs, par Ukrainas pretuzbrukuma nepietiekamo progresu līdz šim plaši ziņojuši lielākie ASV mediji. Atsaucoties uz saviem avotiem izlūkdienestos, tie tiražējuši viedokli, ka cerības uz panākumiem ir “drūmas”, par Ukrainas iespēju sasniegt savu nosprausto mērķi Melitopolē, vairāk nekā 80 kilometru attālumā.
Kā uzskata J.Kallbergs, šis viedoklis ir kļūdains. Aplūkojot Dienvidukrainas karti, apskatot attālumus un izmantojot matemātiku, var redzēt kaut ko ļoti atšķirīgu. Ir skaidrs, ka Ukrainas armijai, lai saspiestu Krievijas karaspēku tās frontes nocietinājumos, nav nepieciešams veikt 80 kilometrus, pietiks ar 15 kilometriem. Ukrainas armija var iegūt nozīmīgus rezultātus, pakļaujot ugunij Krievijas sauszemes apgādes līniju (GLOC).
Ap 22. augustu Ukrainas karaspēks atbrīvoja Robotines ciematu, kas atrodas aptuveni 90 kilometru attālumā no Azovas jūras. Tas ir liels sasniegums, ņemot vērā okupantu milzīgas pūles, lai to nocietinātu un noturētu.
J.Kallbergs atzīst, ka tas nebūs viegli, bet ir diezgan loģiski, ka tas tiks darīts. To var panākt, izmantojot “HIMARS” un “M270” raķešu palaišanas sistēma, kas pazīstama kā MLRS, kuru darbības rādiuss ir aptuveni 80 – 90 kilometri. Pēc tam izmantot 155 mm artilēriju, kuru darbības rādiuss ir tālāk par 40 kilometriem.
Krievijas sauszemes apgādes līnija neiet gar Azovas jūras piekrastes smiltīm, bet gan iekšzemē un līdz ar to tuvāk Ukrainas karaspēkam. M14 šoseja, kas virzās austrumu-rietumu virzienā un lielākoties ir paralēli krasta līnijai, atrodas aptuveni 7–10 kilometru attālumā no krasta. Netālu atrodas plašāks loģistikas koridors, kurā krievi ir izveidojuši piegādes un munīcijas izgāztuves, degvielas glabātuvi, augstāka ešelona komandpunktus, rezerves vienības un loģistikas sliedes.
Ukraiņiem atbrīvojot teritoriju, šis loģistikas koridors kļūst arvien šaurāks un šaurāks. Kad iepriekš minētie Krievijas resursi un loģistikas ceļi būs Ukrainas MLRS sasniedzamības robežās, Krievijas augstākā vadība būs grūtas izvēles priekšā - uzturēt operācijas uz rietumiem no Melitopoles, kamēr visi viņu kaujas resursi tiek pakļauti apšaudei.
Tuvojoties ziemai, loģistikas situācija uz rietumiem no Melitopoles, visticamāk, pasliktināsies, līdzīgi kā tas notika pagājušā gada rudenī Dņepras upes rietumu krastā. J.Kallbergs uzskata, ka Vladimirs Putins būs spiests atzīt realitāti – viņš var cīnīties tālāk un riskēt ar masveida karaspēka iznīcināšanu vai atkāpties. Lai nu kā, tā sauktais sauszemes tilts no Krievijas uz Krimu tiks pārrauts.
Ukraina šobrīd tuvojas vairākiem mērķiem frontes līnijā, cenšoties nodrošināt iespēju tās raķešu artilērija trāpīt Krievijas sauszemes tiltam no dažādiem leņķiem.
Profesors J. Kallbergs norāda, ka, tad kad tas notiks, radīsies “domino efekts”. Visi austrumu-rietumu ceļi un dzelzceļi būs Ukrainas armijas raķešu diapazonā, un šajā brīdī Krievijas privātie uzņēmumi vairs nebūs ieinteresēti riskēt ar saviem kravas automašīnu vadītājiem un 150 000 ASV dolāru vērtajām kravas mašīnām par 700 dolāriem vest kravu no Mariupoles uz Hersonas apgabalu.
Krievija jau vairākus mēnešus izmanto civilos pārvadājumu pakalpojumu sniedzējus un piedāvā viņiem labas cenas. Taču artilērijas trieciena iespējamība maina situāciju uzņēmēju aprēķinos, radot autovadītāju nāves un finansiālās katastrofas risku.
Mūsdienīga privātā 18 metrus gara kravas automašīna var pārvadāt 15 – 30 tonnas kravas, turpretī Krievijas armijas kravas automašīna “Kamaz” spēj pārvadāt tikai dažas tonnas. Privātos uzņēmumus var, protams, nacionalizēt vai citādi piespiest apgādāt armiju, taču tas var radīt dusmu pretreakciju Kremlim, skaidro J. Kallbergs.
Ir arī citas problēmas, norāda profesors. Lai gan Krievijas okupācijas varas iestādes apgalvo, ka Krimas iedzīvotāju skaits ir 2,5 miljoni, patiesais skaits pussalā, visticamāk, ir tuvāks 1,5 miljoniem.
Tātad, kā krievi Krimā reaģēs, tas nav paredzams, bet iepriekšējie ukraiņu uzbrukumi ir izraisījuši civiliedzīvotāju izceļošanu no okupētās pussalas. Diez vai tas ir vēstījums, ar ko Kremlis būtu apmierināts.
J. Kallbergs uzskata, ka tas viss mums ir priekšā, tikmēr visa uzmanība ir pievērsta Robotines un citām frontes zonām. Kā vienmēr, smago kaujas un mirušo karavīru nastu uzņemsies Ukraina, bet Rietumiem noteikti ir jānodrošina, lai kara veikšanai būtu pietiekami daudz raķešu artilērijas sistēmu, munīcijas un atbalsta.
