Algotņu grupējuma "Vagner" dibinātāja Jevgeņija Prigožina nāve īstermiņā neatstās būtisku ietekmi uz Krievijas iekšpolitikas un režīma stabilitāti, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Prigožina dumpi izraisījušie apstākļi, proti, situācija frontē, problēmas Krievijas bruņotajos spēkos, Rietumu sankciju ietekme, joprojām pastāv, kas ilgtermiņā palielina jaunu iekšpolitisko saspīlējumu iespējamību, uzskata SAB. Ļoti iespējams, ka Kremlis šo precedentu izmantos, lai turpmāk izvairītos no līdzīga veida eskalācijām.
"Vagner" vadības bojāejai nebūs tūlītējas ietekmes uz karadarbības tālāko attīstības gaitu, jo "Vagner" kaujinieki pamatā vairs neatrodas Ukrainā. Līdzīgi arī Prigožina vadītais dumpis jūnijā neietekmēja Krievijas militārās spējas Ukrainā, jo "Vagner" jau tobrīd koncentrējās uz Bahmutas pamešanu, līdz ar to Krievijas aizsardzības pozīcijās neiesaistījās.
Tāpat SAB vērtējumā, "Vagner" vadības nāve neatstās būtisku ietekmi uz pastāvošo apdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, jo šī brīža situācija uz robežas ir vairāk saistīta ar Baltkrievijas izvērsto hibrīdkaru pret Poliju un Baltijas valstīm, ne "Vagner" klātbūtni.
VDD skatījumā, Baltkrievijas režīms turpinās Krievijas interesēs izmantot organizētu nelegālo migrāciju, lai uzturētu spiedienu uz Eiropas Savienības ārējo robežu.
Kā ziņots, rīkojumu nogalināt algotņu grupējuma "Vagner" vadītāju Jevgeņiju Prigožinu, kurš gāja bojā trešdien, nogāžoties lidmašīnai, visticamāk, devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
ISW piekrīt viedoklim, ka Prigožina lidmašīnas nogāšanās nenotika nejauši 23.augustā - tieši divus mēnešus pēc dumpja sākuma 23.jūnijā.
Prigožins trešdien gāja bojā, nogāžoties lidmašīnai Krievijas Tveras apgabalā. Katastrofā dzīvību zaudēja visi 10 cilvēki, kas atradās lidmašīnā, viņu vidū vairāki "Vagner" komandieri.
