Pēdējo gadu veiktie darbi valsts aizsardzības stiprināšanā ir vairojuši Latvijas drošību, kas ļauj pamatoti domāt, ka tik droši, kā esam šobrīd, vēsturē nekad neesam bijuši, tomēr izšķirīgie būs nākamie trīs līdz pieci gadi. Krievija ir jāsakauj tās brutālajā karā pret Ukrainu. Ja tas nenotiks, agresors nākamo trīs līdz piecu gadu laikā var atjaunot savas militārās spējas, lai apdraudētu arī citus kaimiņus. Šādu viedokli intervijā portālam “Sargs.lv” pauž aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Viņa brīdina – Baltijas reģionā aizvien Krievija ir lielākais draudu avots. Lai gan līdz šim pret Latviju un citām reģiona NATO valstīm vērsti kiberuzbrukumi vai dažādas hibrīdkara metodes, nedrīkst izslēgt arī konvencionāla, jeb klasiska militāra iebrukuma draudus. Taču par spīti draudiem, aizvadīto deviņu mēnešu laikā paveikts daudz – būtiski stiprināta Latvijas aizsardzības sistēma, virzot jaunu ieroču sistēmu iegādi un ieviešot valsts aizsardzības dienestu, kā arī palielināta sabiedroto klātbūtne.
Ministre neslēpj - nozīmīga domāšanas maiņa notikusi arī NATO sabiedroto apziņā. Redzot, kā agresorvalsts Krievija ved brutālo karu pret Ukrainu un cik plaši tā izmanto genocīdu kā agresīvā kara instrumentu, Krievija NATO stratēģiskās plānošanas dokumentos noteikta par galveno draudu tās dalībvalstīm. Savukārt NATO sabiedrotie apliecinājuši gatavību sargāt ikvienas dalībvalsts teritoriālo neaizskaramību jau no pirmā teritorijas centimetra.
Noslēdzot savas pilnvaras aizsardzības ministres amatā, I. Mūrniece uzsver – darba, rūpējoties par Latvijas drošību, netrūks arī jaunajam ministram. Starp galvenajiem darbiem ir tālākā valsts aizsardzības dienestā dienošo skaita un apmācību kvalitātes palielināšana, jaunu un modernu ieroču sistēmu iegāde, kā arī infrastruktūras attīstība gan Nacionālo bruņoto spēku, gan sabiedroto karavīriem, kuru skaits tuvāko gadu laikā nozīmīgi pieaugs. Lai to panāktu, viens no jaunā ministra galvenajiem uzdevumiem būs tālāka aizsardzības izdevumu palielināšana virs 3% no valsts iekšzemes kopprodukta. Kā atzīst ministre, redzot, kas notiek Ukrainā, Latvijas sabiedrība par to ir gatava maksāt.
Valsts aizsardzības dienests kā pavērsiens sabiedrības domāšanā
Kā vienu no saviem būtiskākajiem sasniegumiem savu amata pilnvaru laikā I. Mūrniece vērtē valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Viņa atzīst – šogad pieņemtais dienesta likums ir daudz precīzāks, mērķētāks un koncentrētāks.
Viņa gan piebilst – valsts aizsardzības dienesta ieviešanā aizvien ir daudz izaicinājumu. Šobrīd galvenais – infrastruktūras trūkums, kurā izmitināt dienestā iesauktos karavīrus. Esošā NBS infrastruktūra savulaik tika būvēta profesionālā dienesta un sabiedroto vajadzībām, taču, būtiski pieaugot personālam, jādomā par papildu kazarmām. Tieši tāpēc, pieņemot likumu par valsts aizsardzības dienestu, tika izlemts iesaucamo skaitu palielināt pamazām vairāku gadu garumā.
Vienlaikus ministre ir gandarīta par paveikto valsts aizsardzības dienesta ieviešanā, vēl jo vairāk par pašu jauniešu gatavību pieteikties dienestam un apgūt zināšanas, kas nepieciešamas valsts aizsardzībā. Kā uzskata I. Mūrniece, tas skaidri apliecina, ka jaunieši ir gatavi jaunam sociālajam līgumam ar valsti, kas arī no viņiem, kā pilsoņiem prasa ieguldījumu kopējās drošības veicināšanā.
Viņa pauž gandarījumu par jauno karavīru patriotismu un augsto morāli. Kā atzīst I. Mūrniece, daļai no jauniešiem gatavību dienēt valsts aizsardzības dienestā devusi iepriekšējā dalība Jaunsardzē, bet citiem skolu programmā iekļautās valsts aizsardzības mācības nodarbības. “Skaidrs, ka ja Jaunsardze un valsts aizsardzības mācība turpinās attīstīties. Ja tas notiks, patriotisms sabiedrībā tikai augs,” piebilst ministre.
Valsts aizsardzības dienesta karavīru loma, I. Mūrnieces ieskatā, izšķiroša būs arī jaunu NBS spēju attīstībā. Jau šobrīd šo karavīru apmācība tiek pielīdzināta profesionālā dienesta karavīru līmenim – dienesta laikā šie karavīri kļūs par artilēristiem, bruņutehnikas vadītājiem, sakarniekiem un cita veida militārajiem speciālistiem. Tomēr nākotnē valsts aizsardzības dienesta karavīru apmācība ir jāpaplašina, dodot iespēju kļūt arī par bezpilota lidaparātu operatoriem vai kiberaizsardzības speciālistiem.
Virzība uz lielāku aizsardzības budžetu un mūsdienīgām aizsardzības spējām
Ministre uzsver, ka joprojām prioritātei ir jābūt personālam, aizpildot trūkstošās štata vietas Nacionālo bruņoto spēku rindās un rūpējoties par dinamisku personāla apmācību. Jau šobrīd Latvija ir ceļā uz vairāku modernu aizsardzības sistēmu iegādi – tikko parakstīts līgums par pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iepirkumu no Vācijas kopā ar Igauniju, tāpat uz priekšu virzās gan HIMARS mobilās raķešu artilērijas sistēmu, gan krasta raķešu aizsardzības sistēmu iepirkumi.
I. Mūrniece rezumē, ka kopumā šobrīd Latvijas aizsardzības spēju attīstībai uzsākti četri lieli projekti, bez pieminētajiem iepirkumiem nākotnes plānos ietilpst arī kājnieku kaujas mašīnu iegāde. Tomēr problēmas rada jau minētais personāla trūkums, kas liedzis pilnvērtīgi izmēģināt un apgūt pat jau iegādātās tehnikas vienības, tāpēc NBS, pēc ministres domām, steidzami jāuzlabo sava plānošana šo jauno spēju projektu sekmīgai integrēšanai.
Būtiski svarīgs ir jautājums par pašmāju militārās industrijas attīstību, kuru šobrīd bremzē Latvijā strādājošo komercbanku kūtrā kreditēšanas politika. Ministre atklāj, lai veicinātu pašmāju militārās rūpniecības attīstību, izstrādāts plāns par Aizsardzības ministrijas veidotas kapitālsabiedrības nodibināšanu. Iecerētā uzņēmuma pirmais projekts garajā darbu sarakstā būs munīcijas komponentu ražošanas attīstība, kam sekotu pilna 155. kalibra artilērijas šāviņu ražošanas cikla uzsākšana. Ministre uzsver – Latvijā beidzot jāuzsāk masveida ražošana, pārvarot “mūžīgo” prototipu posmu. Šāda veida valsts kapitālsabiedrība, viņasprāt, ir strukturēts risinājums, lai piesaistītu finansējumu sadarbībā ar NATO partneriem. Arī lielajos iepirkumos noteikti jābūt vietējās industrijas iesaistei, kā tas jau šobrīd ir redzams “Patria” bruņutransportieru gadījumā.
I.Mūrniece arī uzsver nepieciešamību turpmāk palielināt aizsardzības budžetu, tiecoties ne tikai sasniegt 3% izdevumu slieksni šīm vajadzībām, bet arī pārsniegt to. Tik liels finansējums nepieciešams ne tikai lai iegādātos jaunas un modernas ieroču sistēmas, bet arī nodrošinātu valsts aizsardzības dienesta vajadzības un uzbūvēto Baltijā lielāko un modernāko militārā poligona “Sēlija” infrastruktūru. Kā atzīst aizsardzības ministre, Latvijas sabiedrība ir gatava maksāt šo augsto cenu, jo karš Ukrainā vajadzību pēc drošības daudziem ir padarījis skaidru un nepārprotamu – valsts aizsardzība ir eksistenciāla prioritāte.
NATO sabiedrotie ir gatavi cīnīties ar Krieviju
Neraugoties uz vairākām nesenajām provokatīvajām situācijām, kad Krievijas dronu vai raķešu atlūzas nokritušas NATO teritorijā (Polijā un Rumānijā), ministre neuzskata, ka NATO reakcija šajos konkrētajos gadījumos būtu pārāk atturīga. Svarīgākais esot koncentrēties uz reāliem hibrīdapdraudējumiem, piemēram, austrumu robežas ievainojamību, kas jānovērš iespējami ātri. Tāpat jau šobrīd jāveido pretmobilitātes šķēršļi potenciālā pretinieka aizkavēšanai.
Strauji tiek strādāts pie sabiedroto klātbūtnes paplašināšanas, šajā ziņā Latvija var izteikt lielu pateicību Kanādai. Šoruden no Kanādas tiks piegādāti 15 tanki “Leopard 2”, un ir parakstīta vienošanās par “ceļa karti” turpmākajai sadarbībai ar mērķi esošo Kanādas kaujas grupu palielināt līdz brigādes līmenim. Savu karavīru skaitu Latvijā ir gatava palielināt arī Itālija.
NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābs ir sasniedzis pilnu kaujas gatavību. Nākamgad dāņi plāno Latvijā izvietot kaujas bataljonu 700-1200 karavīru sastāvā, ar ko tiktu uzsākta Dānijas kontingenta rotācija. Ministres skatījumā beidzot ir panākta NATO domāšanas maiņa un jaunie alianses aizsardzības plāni paredz NATO teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra. Šis princips ir iestrādāts arī jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā, kas ir pamats Latvijas nacionālo aizsardzības plānu un dokumentu veidošanai.
Karš Ukrainā ir apliecinājums tam, ka no Krievijas iespējams sagaidīt ārkārtīgi nepatīkamus pārsteigumus, taču alianse ir apzinājusies, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds. Kopš kara sākuma ir daudz izdarīts gan NATO kolektīvās, gan reģiona drošības stiprināšanā, un to nevajadzētu novērtēt pārāk zemu. Ministre norāda, ka, ņemot vērā Viļņas NATO samitā šogad pieņemtos plānus, drošības situācija reģionā faktiski ir labāka nekā pirms 5-10 gadiem. Par to liecina arī aizsardzības finansējuma pieaugums.
Atbalsts Ukrainai ir svarīgs un tiek turpināts
I. Mūrniece atklāj, ka arī Latvijas militārās palīdzības piegādes Ukrainai joprojām turpinās. Būtisku palīdzību Latvija sniedz arī Ukrainas karavīru apmācībā, ar apņēmību šā gada laikā sagatavot ap 3000 karavīru un virsnieku augstas intensitātes apmācību gaitā. Šis plāns jau drīzumā tiks izpildīts. Par Latvijas militāro instruktoru darbu viņa saņēmusi tikai atzinīgus vērtējumus, tostarp arī no Ukrainas bruņoto spēku vadības un bijušā aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova. Ministre gan neslēpj, ka Ukrainas uzvara nebūs viegli sasniedzama un atkarīga no daudziem faktoriem arī ārpus kaujas lauka.
Ukrainas pilnīga uzvara nozīmētu ne tikai visas okupētās teritorijas atbrīvošanu, bet kalpotu par pamatu arī Krievijā valdošās imperiālās sabiedriskās domas maiņai. To varētu panākt, pēc kara izveidojot Krievijas agresoru pastrādāto kara noziegumu tribunālu izveidi, kurā tiktu tiesāti visi Krievijas kara noziedznieki, tostarp augstākās politiskās un militārās elites pārstāvji. Viņa prognozē, ka tas novestu pie objektīvas informācijas vides un demokrātijas elementu ienākšanu Krievijas dzīve, kas šobrīd šķiet ārkārtīgi sarežģīti, taču varētu pavērst Krievijas sabiedrības noskaņojumu pretējā virzienā.