Krievija joprojām saglabājas galvenais drauds Ziemeļeiropas reģionam, un mums ir jāatrod risinājums tam, kā ierobežot Krievijas uzbrukumus un ģeopolitiku, piektdien pirms Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) līderu sanāksmes Zviedrijā medijiem sacīja Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Latvijas politiķe vērtēja, ka drošības situācija reģionā mainās, un kaut arī NATO pievienojas jaunas valstis, tādējādi kļūstot stiprāka, Latvija joprojām saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, potenciālu sabotāžu pret infrastruktūru vai Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izvērsto hibrīdkaru ar nelegālo imigrantu virzīšanu pāri Latvijas robežai. Savukārt aktuālākais notikums ir Krievijas centieni radīt humanitāro krīzi Latvijā, samazinot ukraiņu pilsoņu iespējas ieceļot Krievijā pa sauszemi.
Siliņa atzīmēja, ka JEF ir platforma, kurā šīs problēmas var izrunāt, kā arī saskaņot valstu atbalstu Ukrainai.
Komentējot to, vai Siliņa arī no NATO sagaidītu lielāku atbalstu, lai pārvarētu minētos izaicinājumus, ministru prezidente sacīja, ka "NATO ir partneris, uz kuru vienmēr var paļauties".
Jau ziņots, ka šodien notiek Ātrās reaģēšanas spēku (JEF) līderu samits Gotlandē, Zviedrijā. Samitā plānots pārrunāt jautājumus par Krievijas iebrukumu Ukrainā, par Ātrās reaģēšanas spēku attiecībām ar NATO un tālāku sadarbību formāta ietvaros hibrīdā apdraudējuma novēršanai.
Apvienotie reaģēšanas spēki ir reģionālās drošības sadarbības formāts. Tas izveidots pēc Lielbritānijas iniciatīvas un pašlaik apvieno 10 Eiropas ziemeļu valstis - Lielbritāniju, Nīderlandi, Dāniju, Norvēģiju, Islandi, Zviedriju, Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu.