Šā gada 31. oktobrī savu darbu NBS Apvienotā štāba priekšnieka amatā beidza ģenerālmajors Imants Ziediņš. Šo nedaudz vairāk kā četru gadu laikā NBS ir ievērojami attīstījušies un pilnveidojuši savas kaujas spējas, lai Latvijas iedzīvotāji varētu justies drošāk. Šajā laikā ir modernizēta armija, ieviests valsts aizsardzības dienests, uzsākta Sēlijas poligona izveide un nostiprināta civilās un kolektīvās aizsardzības joma. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja ģenerālmajoru I. Ziediņu, lai noskaidrotu vairāk par sasniegto un piedzīvoto amata laikā.
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.
2019. gadā Apvienotā štāba priekšnieka amatā tika apstiprināts ģenerālmajors Imants Ziediņš, kura vadībā NBS izvirzīja un vēlāk arī realizēja daudzus projektus Latvijas armijas spēju attīstībai. Nevar noliegt, ka šis laiks priekšnieka amatā ir bijis izaicinājumiem pilns, taču ģenerālmajors atzīst, ka par spīti visām grūtībām kaujas spējas ir ievērojami augušas, tādējādi Latvijas armija ir kļuvusi par vēl profesionālāku valsts aizsardzības pamatu.
Ģenerālmajors norādīja, ka arī karavīru individuālais ekipējums ir krietni modernizēts, kas karavīriem sniedz iespēju kvalitatīvāk pildīt savus dienesta pienākumus. Tāpat nozīmīgi ieguldījumi ir bijuši medicīnas un bruņojuma sfērās. Šobrīd aktīvi notiek darbs arī pie bezpilota lidaparātu integrācijas vienībās.
Arī NBS štāba personāla iemaņas laika gaitā ir papildinātas, lai spētu veiksmīgāk veikt komandvadības uzdevumus. Liels uzsvars pēdējo gadu laikā likts arī uz visaptverošās valsts aizsardzības principu ieviešanu kopā ar sadarbības partneriem un valsts iestādēm.
NBS ir definēti seši galvenie attīstības virzieni – pretgaisa aizsardzības attīstība, pretkuģu raķešu sistēmas ieviešana un integrēšana kopējā aizsardzības sistēmā, raķešu artilērijas attīstība, rezerves krājumu veidošana, militārās industrijas stiprināšana un Sēlijas poligona izveide.
Pieņemts lēmums par NATO brigādes līmeņa vienības dislokāciju Latvijā, ko uzņēmušies vadīt Kanādas bruņotie spēki. NBS galvenais uzdevums miera laikā ir trenēt vienības un attīstīt kaujas spējas, taču Ādažu militārais poligons šādai intensitātei ir par mazu, tāpēc Sēlijas poligona izveide būs milzīgs solis, lai stiprinātu NATO kolektīvas aizsardzības spējas.
Vaicāts par lielākajiem izaicinājumiem, NBS AŠ priekšnieks atzina, ka "Covid-19" izraisītā pandēmija bija viens no izaicinājumiem, ar ko bija jāsadzīvo gandrīz divus gadus. Vienlaikus ģenerālmajors I. Ziediņš atzīst, ka šajā laikā lielas grūtības sagādāja apmācību procesa veikšana, taču, lai arī situācija bija ļoti sarežģīta, tomēr kopīgiem spēkiem izdevās saglabāt un attīstīt NBS kaujas spējas.
Otrs lielākais izaicinājums bija Krievijas un Baltkrievijas kopīgi organizētā nelegālo imigrantu krīze pierobežā. Diemžēl šī krīze turpinās vēl šobrīd, tāpēc NBS Apvienotais štābs ir spiests iesaistīties šīs hibrīdoperācijas ierobežošanā.
Arī Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir ietekmējis štāba darbību. Šī situācija spieda pilnveidot un pārskatīt NATO kolektīvās aizsardzības plānus.
Gan iepriekšējie kari, gan karš Ukrainā vēlreiz pierāda, ka veiksmīgas aizsardzības pamatā ir vienību savstarpēja sadarbība un integrācija. Tas attiecas ne tikai uz Latvijas armijas vienībām, bet arī uz sabiedroto karavīriem. Ir nepieciešami konkrēti rīcības plāni uz zemes, gaisā un jūrā. No Austrumeiropas valstīm Latvija bija viena no pirmajām, kas sasniedza ievērojamu progresu tuvā gaisa atbalsta kontrolieru jeb JTAC jomā. JTAC ir speciālists, kurš operāciju izpildē integrē visus uguns atbalsta veidus, lai pēc iespējas efektīvāk veiktu karadarbību.
Aizejot no NBS AŠ priekšnieka amata, ģenerālmajors I. Ziediņš ar lepnumu atskatās uz paveikto un novēl jaunajam priekšniekam lielu apņēmību, lai turpinātu virzīt ambīcijas, kas ļaus pilnveidot NBS un attīstīt kaujas spējas. Tāpat ģenerālmajors saka lielu paldies komandai, kas līdz šim viņam palīdzējusi īstenot un nodrošināt NBS Apvienotā štāba veiksmīgu darbību.
Turpmākos deviņus mēnešus ģenerālmajors Imants Ziediņš darbu turpinās Aizsardzības ministrijā kā valsts sekretāra vietnieks attīstības plānu, spēju un resursu jomā.
Ģenerālmajors Imants Ziediņš dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos uzsāka 1992. gadā. Dienesta gaitā pildījis dažādus amatus Nacionālajos bruņotajos spēkos – no rotas komandiera, Mācību centra štāba priekšnieka, Zemessardzes štāba priekšnieka, NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieka līdz NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietniekam atbalsta jautājumos.
Militāro izglītību ieguvis Tālo Austrumu augstākā komandējošā sastāva karaskolā (1987. – 1991.gads), Baltijas aizsardzības koledžas Vecākā štāba virsnieka kursā (2005.-2006.gads), kā arī Augstāko virsnieku kursā (2016) . Savas zināšanas regulāri papildinājis dažādos nacionālajos un starptautiskajos kursos.
Starptautisko operāciju pieredzi ieguvis pildot Latvijas kontingenta komandiera dienesta pienākumus Afganistānā 2012.gadā. Ģenerālmajors Imants Ziediņš 2011. gadā apbalvots ar Viestura ordeni.
