Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecība ir būtiski stiprinājusi Latvijas bruņoto spēku un uzņemošās valsts nodrošinājuma atbalsta spējas. Pakāpeniski arī veiksmīgi integrēta sadarbība ar privāto uzņēmumu transportēšanas spējām. Tomēr, neraugoties uz padarīto, vēl ir vieta uzlabojumiem. Līdz ar jaunām bruņojuma iegādēm jāturpina attīstīt arī bruņoto spēku pārapgādes spējas un jāievieš Ukrainas karā gūtās mācības. Tā sarunā ar “Sargs.lv” atklāj Nodrošinājuma pavēlniecības komandieris pulkvedis Jevgeņijs Kazenko
Pulkvedis J. Kazenko 2023. gada maijā devās vizītē uz Ukrainu, lai aptuveni 11 kilometru attālumā no Ukrainas bruņoto spēku frontes līnijas gūtu izpratni, kā kara apstākļos norit bruņoto spēku apgāde.
Iegūtās atziņas no Ukrainas
Komandieris uzsver, ka Ukrainas karš skaidri iezīmē visaptverošās aizsardzības un sabiedrības izšķirošo lomu, tostarp aizstāvju apgādes nodrošināšanā. J. Kazenko kā vienu no piemēriem min pilsētu aizsardzību, kurā nepieciešams veidot arī ierakuma pozīcijas.
Lai to nodrošinātu, Ukrainas bruņotajiem spēkiem nav nepieciešams sūtīt militāros inženierus, jo vietējo pašvaldību ceļu būves uzņēmumiem un apsaimniekotajiem ir resursi, tostarp ekskavatori, kas spēj izrakt aizsardzības pozīcijas bruņoto spēku vajadzībām. Komandieris uzsver, ka šāda militārā un civilā sadarbība būtiski atvieglo aizsardzības operāciju īstenošanu, jo karavīram vairs nav jādomā, kur meklēt resursus – tos piegādā tautsaimniecības pārstāvji.
Vērtīgs Ukrainas risinājums sabiedrības aizsargāšanā ir arī Ukrainā izveidotā apziņošanas sistēma, kurai informāciju par draudiem piegādā gan bruņoto spēku radari, gan paši civiliedzīvotāji, kuri aplikācijā var ziņot par lidojošiem objektiem.
Vērojot Ukrainas bruņoto spēku apgādes spējas, komandieris arī secina, ka Ukrainas apvidus un ģeogrāfiskās īpatnības ir vienlaikus izaicinājums un priekšrocība. No vienas puses, Ukrainas apvidū ir ļoti grūti noslēpt bruņoto spēku apgādes noliktavas, ko būtiski apgrūtina arī modernās izlūkošanas tehnoloģijas, taču, no otras puses – Ukrainas teritoriālais stratēģiskais dziļums ļauj apgādes centru noliktavas izvietot tālu no kaujas zonām.
Komandiera ieskatā, ņemot vērā, ka Latvijā centralizētus apgādes centrus nav iespējas izvietot pietiekoši tālu, mūsu bruņotajiem spēkiem ir jāmācās veidot nelielas, mobilas un efektīvi maskētas apgādes vienības, kuras ar bezpilota izlūkošanas lidaparātu palīdzību būtu grūti identificējamas kā militārās apgādes punkti.
Lai īstenotu šo pieeju, J. Kazenko pauž, ka šobrīd viņam padotie tiek apmācīti uzņemties lielāku atbildību un pašiniciatīvu. Karavīriem, saņemot uzdevumu konkrētā reģionā veidot apgādes punktu, jāspēj pašiem uz vietas identificēt apdraudējumus un pieņemt lēmumu par nepieciešamību evakuēties ar visu militāro kravu.
Kā norāda komandieris – mūsu apstākļos karavīram nevajadzētu gaidīt, kamēr līdz viņam nonāks pavēle par nepieciešamību izvest militāro kravu no apdraudējuma zonas. Tā vietā ir jābūt iepriekš sagatavotiem apgādes slēpņiem, lai, konstatējot apdraudējumu, varētu ātri pamestu konkrēto vietu. Šāds savstarpējās sadarbības modelis pieprasa arī daudz augstāku uzticības līmeni, ko var veidot vienīgi sarežģītu mācību rezultātā, kur tiek pārbaudītas karavīru patstāvīgās iemaņas pieņemt adekvātus lēmumus.
Komandieris argumentē, ka viņaprāt būtu valstiski jāsāk domāt par lielo apjomu rezervju izvietošanu ārpus Latvijas teritorijas, jo visas militārās rezerves nav iespējams noslēpt un tās automātiski kļūst par vieglu mērķi pretinieka artilērijas un gaisa triecieniem.
Kā norāda J. Kazenko, NBS būtu jāuztur ātri nepieciešamie resursi, bet lielāka apjoma rezerves varētu tikt izvietotas partnervalstīs, piemēram, Skandināvijā. Konstatējot paaugstināta līmeņa draudus, rezervju nogādāšanai Latvijā varētu savlaicīgi veidot piegādes ķēžu kanālus.
Ieroču un transportlīdzekļu nodrošinājums
Pulkvedis J. Kazenko, atstāstot novēroto Ukrainā, uzsver, ka kara apstākļos jebkuri pieejamie transportlīdzekļi būs vērtīgi. Komandieris atminas, kā ukraiņi veiksmīgi pielāgojuši civilos sabiedriskos autobusus medicīniskās evakuācijas vajadzībām. Pasažieru sēdvietas tika nomainītas pret saliekamajām gultiņām, bet rokturos iestiprinātas intravenozās sistēmas.
Runājot par transportlīdzekļu uzturēšanas spējām, komandieris uzsver – transportlīdzekļu bojājumu novēršanai ir pietiekams kvalificētu militāro mehāniķu personāls, kas miera laikā var nodrošināt bruņoto spēku transporta apgādi. Šobrīd tiek veidotas arī mobilas mehāniķu vienības, kas spēj veikt izbraukuma uzdevumus un labot tehniku ārpus bāzēm.
Komandieris atzīst, ka NBS rīcībā nav pieejami mehāniķi, kas kvalificēti tieši kaujas laukā bojātas tehnikas vienību labošanā. Kā arī, piemēram, jaunais kājnieku bruņutransportieris “Patria” nav ticis testēts kaujās, līdz ar to mehāniķiem nav bijusi iespēja tos remontēt pēc pretinieku lādiņu radītajiem bojājumiem. Kā norāda komandieris, šīs spējas ir tikai attīstības sākuma posmā.
Līdz šim arī nav apkopota statistika, kādas rezerves daļas konvencionālā karadarbībā tiek patērētas visvairāk. Šī iemesla dēļ nav iespējams savlaicīgi paredzēt, cik plašas un kāda tipa rezerves daļas Nodrošinājuma pavēlniecībai ir nepieciešams uzturēt. Iespējams, ka pēc kara Ukrainā Nodrošinājuma pavēlniecība varēs veikt secinājumus un pilnveidot savu gatavību iespējamajam iebrukuma scenārijam.
Komandieris arī norāda uz plāniem būtiski palielināt nodrošinājuma transporta spējas. Pirmkārt, šobrīd tiek virzīti plāni par smago transportlīdzekļu kopīgo iegādi ar Igauniju, otrkārt, tiek veidoti arī savi iepirkumi, ņemot vērā, ka Nodrošinājuma pavēlniecībai ir jāattīsta spējas kravu pārvadāšanā neatkarīgi no privāto uzņēmumu palīdzības.
Atsaucoties uz pieredzēto Ukrainā, J. Kazenko atklāj, ka viņa ieskatā būtu nepieciešams saglabāt iespēju militārās kravas pārvadāt maskēti ar dažāda lieluma, veida un krāsas transportlīdzekļiem, iekļaujoties civilajā satiksmē.
Komandieris atklāj, ka 12 gadu attīstības plānā iekļauta arī iecere turpināt attīstīt Nodrošinājuma pavēlniecības spējas patstāvīgi pārvadāt smago bruņutehniku, kas nozīmētu arī tā saukto “traļu” iegādi. Pagaidām, kamēr Latvijas armijai šādu patstāvīgu spēju nav, ar šo nodrošinājumu palīdz kā sabiedrotie, tā arī komersanti.
Spēju testēšana demonstrējusi augstu gatavību reaģēt krīzes laikā
J. Kazenko norāda, ka mācību “Namejs 2023” laikā tika strauji mainīts scenārijs un Nodrošinājuma pavēlniecībai bija jāpielāgojas jaunajam uzdevumam. Iepriekšējais scenārijs paredzēja apgādes centra izveidi Rīgā. Tomēr pēkšņi tika saņemts uzdevums izveidot plānu bāzes izvēršanai Rēzeknes novadā, lai atbalstītu Latvijas bruņoto spēku operācijas austrumu robežas reģionos. Komandieris ar gandarījumu atklāj, ka uzdevums tika izpildīts veiksmīgi un Nodrošinājuma pavēlniecība guvusi pozitīvas atziņas.
J. Kazenko norāda, ka būtu nepieciešams veicināt vietējās industrijas attīstību, ņemot vērā, ka Latvijā jau ir veiksmīgas bezpilota lidaparātu ražotnes, kuru iesaiste bruņoto spēku nodrošinājumā būtu ļoti vēlama.
Runājot par nākotnes iecerēm, kā nākamo spēju testēšanas scenāriju komandieris vēlētos īstenot kādā no Latvijas pilsētām, lai pārbaudītu, cik veiksmīgi Nodrošinājuma pavēlniecība spēj veidot atbalsta centrus pilsētvidē. Tāpat arī jāveicina spējas uzņemt liela apjoma kravas, kas no sabiedrotajiem tiek piegādātas pa zemi, gaisu un jūru.
