Zemessardzes bataljona komandieris: NBS tiesību paplašinājums darbam pierobežā palielina spēju reaģēt uz draudiem

Viedoklis
Aivars Madris/Sargs.lv
NBS personāls pierobežā
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šodien, 9. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu noteikt Nacionālo bruņoto spēku personāla tiesības un iesaistes noteikumus pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumu izpildē, piešķirot NBS personālam papildu pilnvaras transportlīdzekļu un personu pārbaudes veikšanai. “Es uz šādām izmaiņām raugos pozitīvi, jo tas kopumā ļauj mums labāk reaģēt – nevis gaidīt, kamēr atbrauks attiecīgās amatpersonas, bet rīkoties uzreiz, jo ārkārtas situācijās arī dažas minūtes var izšķirt visu,” sarunā ar “Sargs.lv” izmaiņas komentē Zemessardzes 3. Latgales brigādes 35. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Svilpe.

35. kājnieku bataljona zemessargi jau no 2021. gada sniedz patstāvīgu atbalstu Valsts robežsardzei un Valsts policijai Latvijas pierobežas sargāšanā. Tomēr līdz šim NBS personālam bija ierobežotas pilnvaras, tāpēc bija nepieciešama patstāvīga policijas un robežsardzes personāla klātbūtne, lai likuma ietvaros reaģētu uz iespējamiem drošības riskiem.

“Skaidrs, ka mēs neaizvietosim ne policiju, ne robežsardzi – mēs primāri nodarbojamies ar valsts aizsardzību. Ja līdz šim ir bijis tā, ka tikai policijas vai robežsardzes amatpersonas drīkst apturēt transportlīdzekli vai pārbaudīt personas identitāti, tad tagad to drīkstēs darīt arī militārpersonas, tostarp zemessargi. Tas krietni atvieglos policijas un robežsardzes, kā arī mūsu pašu darbu,” norāda 35. kājnieku bataljona komandieris.

Jānis Svilpe nenoliedz, ka tas rada papildu riskus zemessargiem, kuriem būs jāapgūst jaunas prasmes. Viņam tas asociējas ar Zemessardzes sākotnējo funkciju atgriešanos, jo arī pagājušā gadsimta 90. gados Zemessardze pildīja policejiskās funkcijas un sargāja valsts robežu. Tāpēc šis lēmums viņam šķiet loģisks un pareizs solis, ņemot vērā pašreizējo apdraudējumu, un šāda valsts reakcija uz notiekošo palielina NBS elastību.

“Pēdējos 3-4 gadus mums notiek regulāras mācības kopā ar policiju un robežsardzi. Mums ir laba sadarbība arī valsts policijas koledžu, kas izmanto arī mūsu resursus, un mēs esam lūguši viņu instruktoru un pasniedzēju atbalstu, lai izglītotu zemessargus par likumdošanas aspektiem. Tiesa, konkrēti transportlīdzekļu un personu pārbaudi esam apguvuši kopā ar militārās policijas instruktoriem, ar kuriem aizvadītas gan pūļa kontroles, gan mobilo kontrolpunktu apmācības,” skaidro Jānis Svilpe.

Viņš pauž, ka šāds tiesību paplašinājums 35. kājnieku bataljona zemessargiem nebūs pārsteigums – viņi ir morāli nobrieduši šādai rīcībai. Taču, protams, būs jāpēta un jāmācās, kā šīs tiesības pareizi izmantot ikdienā, teiksim, kādas ir iespējas veikt identitātes pārbaudi sadarbībā ar valsts policiju.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka turpmāk, lai novērstu personu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un personu uzturēšanos Latvijas Republikas teritorijā, Nacionālie bruņotie spēki pamatotu aizdomu gadījumā varēs apturēt transportlīdzekļus, veikt to apskati, pieprasīt personām personu apliecinošu dokumentus un citu informāciju.

Tāpat Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būs tiesības aizturēt personu, par kuru pastāv pamatotas aizdomas, ka tā nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu vai veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Dalies ar šo ziņu