Vašingtonā bāzētās domnīcas “Jamestown Foundation” pētnieki izanalizējuši nozīmīgākās militārās operācijas Ukrainas frontē 2023. gadā un dalījušies ar secinājumiem par Ukrainas Bruņoto spēku svarīgākajām mācībām, kas gūtas sadursmēs ar Krievijas armiju – gan Ukrainas pretuzbrukuma laikā, gan Krievijas uzbrukumos Soledarā, Bahmutā un Vuhledarā. Svarīgākie domnīcas secinājumi būtiski neatšķiras no iepriekš izskanējušajiem viedokļiem, ka Ukrainas militārie panākumi 2024. gadā būs atkarīgi no spējām mobilizēt papildspēkus frontes līniju pastiprināšanai un Rietumu partneru piegādātās palīdzības. Krietni interesantāku ainu paver pašas Ukrainas militāristu veiktā analīze par krievu militāro vienību pielietoto taktiku uzbrukuma operācijās.
Nepilnus divus gadus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā situācija frontē faktiski ir sastingusi, jau pagājušā gada izskaņā liekot Ukrainas Bruņoto spēku komandierim ģenerālim Valērijam Zalužnijam to salīdzināt ar Pirmo pasaules karu un pozīciju karu. Ukrainas uzsāktais pretuzbrukums 2023. gada vasarā ir apstājies, šobrīd potenciāli labākie rezultāti redzami Hersonas apgabalā, kur tiek spekulēts par uzbrukuma placdarma izveidi Dņepras upes kreisajā krastā.
Sagatavošanās pretuzbrukumam sākās jau 2022. gada beigās. Šajā periodā Ukrainas Bruņotie spēki saskārās ar nopietniem izaicinājumiem – daudzām brigādēm trūka bruņotu transportlīdzekļu un atmīnēšanas aprīkojuma, kas apvienojumā ar ukraiņu militārās vadības nespēju saskaņot mērķus ar pieejamajiem resursiem un līdzsvarot spēku kvalitāti un kvantitāti arī kļuva par iemeslu pretuzbrukuma vājajiem rezultātiem.
Kijiva ir izdarījusi būtiskus secinājumus no neveiksmīgā pretuzbrukuma un veikusi izmaiņas savu spēku struktūrā un kopējā stratēģijā, koncentrējoties uz tā dēvēto “aktīvo aizsardzību”. Kā norāda domnīca, šī gada Ukrainas militārā kampaņa būs atkarīga no laicīgām un pietiekamām militārās palīdzības piegādēm, īpaši tālās darbības ieročiem, un ilgstošo komandvadības un sakaru problēmu novēršanu, kā arī personāla apmācības.
Ukrainas militāro analītiķu secinājumi no Krievijas uzbrukuma operācijām
Ukrainas militārie analītiķi veikuši rūpīgu Krievijas lielāko 2023. gadā īstenoto uzbrukuma operāciju analīzi un izdarījuši interesantus secinājumus par krievu taktikas izmaiņām. Cenšoties ieņemt Soledaru, kur Ukrainas spēki izveidojuši labi sagatavotu aizsardzību, krievi sākotnēji izmantojuši mehanizētās vienības, lai izspiestos cauri ukraiņu līnijām, tomēr Krievijas bruņutehnikas lēno virzību efektīvi spēja apturēt ukraiņu prettanku vienības.
Tāpat ukraiņu analītiķi novēroja, ka Krievijas uzbrukuma operācijas netiek īstenotas gar frontes līniju, bet mērķētas uz flangiem, izmantojot biezus mežu masīvus manevra vienību maskēšanai. Tādējādi trieciena grupas spēja aizsegā pievirzīties ukraiņu pozīcijām un izkļūt cauri atstarpēm starp aizsardzības pozīcijām. Pamatā krievu grupas veica vairākus uzbrukumus vienlaikus dažādos virzienos, lai izkliedētu ukraiņu aizsardzības uzmanību un uguns jaudu. Līdzīgu taktiku Krievijas vienības izmantoja arī ukraiņu maldināšanai, īpaši, lai izraisītu savstarpējas apšaudes starp ukraiņu pozīcijām.
Lielus Ukrainas dzīvā spēkā zaudējumus krieviem izdevās nodarīt, izmantojot automātiskos granātšāvējus AGS-17, atklājot uguni no aizsargātām šaušanas pozīcijām pa iepriekš identificētiem mērķiem Ukrainas pozīcijās. Kopā ar granātšāvējiem krievi izmantoja arī dronu vienības – vispirms izlūkojot ukraiņu aizsardzību un identificējot mērķus, pēc tam grupas pa pieciem līdz septiņiem AGS-17 atklāja uguni, strādājot paralēli, lai nodrošinātu nepārtrauktu un blīvu uguni. Kā norāda ukraiņu analītiķi, šo metodi izmantoja “Wagner” kaujinieki, lai ātri ieņemtu atsevišķas ukraiņu pozīcijas bez smagās artilērijas.
Mācības turpmākajiem pretuzbrukumiem
“Jamestown Foundation” pētnieki atklāj, ka Ukrainas analītiķi ir guvuši vairākas būtiskas mācības no Krievijas uzbrukuma operāciju un savu spēju īstenotā pretuzbrukuma analīzes. Piemēram, Vuhledaras aizsardzībā nozīmīgs efekts bija ukraiņu iepriekš sagatavotajiem biezajiem mīnu laukiem un pamatīgi nocietinātajām aizsardzības pozīcijām, kas ļāva apturēt Krievijas uzbrukumu jau sākotnējās pozīcijās un nodarīt smagus zaudējumus.
Šos panākumus nodrošināja Ukrainas bruņoto spēku pielietotā ISTAR (izlūkošana, novērošana, mērķu iegūšana un rekognoscēšana) operāciju koncepcija, kas aizgūta no NATO kaujas doktrīnas. Vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukumu vairāki ukraiņu pētnieki analizējuši ISTAR pieeju, norādot uz nepieciešamību pēc tās plašākas ieviešanas bruņotajos spēkos.
Tikmēr kaujās par Bahmutu krievu karavīri pamatā izmantoja viļņveida uzbrukumu taktiku, sūtot vienu trieciengrupu pēc otras – jo vienkārši nebija spējīgi realizēt cita veida uzbrukuma operācijas. Tādējādi ukraiņi varēja sagatavot savas trieciengrupas Krievijas spēku iznīcināšanai, izmantojot nelielas, mobilas kājnieku grupas ar vieglajiem ieročiem.
Relatīvā paritāte Ukrainas un Krievijas tehnoloģiskajās spējās izlīdzina spēku samēru uzbrukuma operāciju laikā. Abas karojošās puses ir izmantojušas izlūkošanas satelītus, elektronisko karadarbību un sakaru pastiprināšanas līdzekļus savu sakaru uzlabošanai un pretinieka sakaru ietekmēšanai. Kā norāda eksperti, līdz šim Ukrainai piederēja pārsvars sakaru jomā, tomēr Krievija ir veikusi uzlabojumus, piemēram, 1. Armijas korpuss jau ir pārgājuši uz “Sotnyk-BL” radiostaciju izmantošanu, kas darbojas 400-470 megahercu frekvenču diapazonā un nodrošina arī digitālo mobilo radio kanālu.
Vēl 2022. gada rudenī Ukrainas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis V. Zalužnijs uzsvēra, ka uzbrukuma vienību (10 līdz 20 kombinēto ieroču brigāžu) sagatavošanai nepieciešama esošo ieroču sistēmu nomaiņa pret Rietumu ražojumiem, kā arī jāiegūst raķetes, munīcija, artilērijas un raķešu sistēmas un elektroniskās karadarbības aprīkojums no Ukrainas partneriem.
Prognoze 2024. gadam
Ukraina ir ievērojami uzlabojusi savu spēku organizēšanu un lēmumu pieņemšanas pieeju, tomēr, kā pauž “Jamestown” eksperti, joprojām ir vairākas problēmas, kas jāatrisina. Piemēram, rezerves vienību izveides un apmācības procedūru uzlabošana, jo šajā procesā Ukrainai nepieciešama būtiska Rietumu palīdzība, ņemot vērā, ka tai ir ierobežotas iespējas apmācīt karavīrus savā teritorijā, kur tos apdraud Krievijas raķešu triecieni.
Viena no būtiskākajām problēmām ir Krievijas puses ievērojamais pārsvars personāla, bruņojuma un munīcijas apjoma ziņā (ko tā spējīga uzturēt, pateicoties mobilizācijai, pārejai uz kara laika ekonomiku un Ziemeļkorejas, Irānas un arī Ķīnas atbalstam), un šeit vienīgais nozīmīgais risinājums 2024. gadā ir arvien lielāks atbalsts Ukrainai no Rietumvalstu puses. Tomēr, kā atzīst amerikāņu pētnieki, pat neraugoties uz ievērojamo pārsvaru, Krievijas spēkiem tik un tā nav izdevies izpildīt tiem izvirzītos mērķus, tomēr pretdarbība krievu uzbrukumiem Ukrainai prasa augstu cenu.
Visdrīzāk 2024. gadā Krievijas un Ukrainas frontē norisināsies “pozīciju karš”, prognozē “Jamestown Foundation”. Ukraina sagaida, ka pēc martā gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām sekos jauns mobilizācijas vilnis. Pašreizējā situācija frontē ir labvēlīgāka Krievijai, ļaujot koncentrēt resursus un nostiprināt aizsardzību, kā arī pārvietot spēkus un resursus uzbrukuma operāciju uzturēšanai.
Pētnieki noraida iespēju, ka 2024. gadā varētu sākties miera sarunas, kuru iznākums būtu labvēlīgs Kijivai, bet nesen izskanējušie signāli no Kremļa puses par šādu pārrunu iespējamību ir tikai kārtējā kampaņa Rietumu vienotības šķelšanai Ukrainas atbalstam.
Līdz ar saspīlētu situāciju citos pasaules reģionos Krievija varētu iegūt lielāku pārliecību par savām izredzēm uzvarēt karā, tāpēc kritiski svarīga būs Rietumu apņēmība ne tikai atbalstīt Kijivu līdz Krievijas spēku pilnīgai izstumšanai no Ukrainas teritorijas, bet arī spert nepieciešamos soļus, lai samazinātu potenciālu tālākiem konfliktiem nākotnē.
