NATO Daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štāba komandieris ģenerālleitnants Jirgens-Joahims fon Zandrarts (Jürgen-Joachim von Sandrart) apmeklēja Baltijas jūras reģiona valstis, lai vietējiem bruņotajiem spēkiem sniegtu plašāku informāciju par to lomu kopējos NATO reģionālajos aizsardzības plānos. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” ģenerālleitnants uzsver – NATO drošība vistiešākajā mērā ir saistīta ar Baltijas valstu drošību. “Mūsu mērķis ir nepieļaut karu un lai to sasniegtu, mums ir jābūt tam gataviem. Ja Krievija nolems iebrukt kādā NATO dalībvalstī – tā tiks sakauta,” viņš uzsver.
Uz sarunu ar “Sargs.lv” ģenerālleitnantu aicinājām uzreiz pēc vizītes Ādažu militārajā bāzē. Nelolojot liekas ilūzijas par reģionālo un starptautisko drošības situāciju, viņš uzsver – šobrīd alianse var atzīmēt vairākas nozīmīgas gadskārtas un būtiskus pagrieziena punktus.
Pirmkārt, tā ir Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO. “Es nupat piedalījos svinīgajā Zviedrijas karoga pacelšanas ceremonijā militārajā mācību centrā Polijā. Tas bija nozīmīgs brīdis,” viņš atzīst. Norādot uz jaunajām dalībvalstīm, viņš atminas 1999. gadu, kad notika Polijas, Ungārijas un Čehijas uzņemšana NATO, bet piecus gadus vēlāk aliansei pievienojās arī trīs Baltijas valstis.
Otrkārt, līdz ar jauno dalībvalstu uzņemšanu aliansē arī Baltijas jūras reģions piedzīvo būtiskas ģeopolitiskas izmaiņas. “Skatoties uz NATO Baltijas jūras reģionu un pašu Baltijas jūru, mums ir skaidras priekšrocības. Visu Baltijas jūras krasta līniju, izņemot Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas krasta līnijas, kontrolē NATO,” norāda komandieris.
Tas ietver ne vien krasta līniju, pār kuru aliansei ir kontrole, bet arī Baltijas jūrā esošās salas, kurām ir militāri stratēģiska nozīme.
Tomēr ģenerālleitnants neslēpj – Krievija joprojām ir uzskatāma par lielu valsti. Neatkarīgi no tās resursu patēriņa pilna apmēra karā pret Ukrainu būtu kļūdaini uzskatīt, ka tā ir vāja.
Šī iemesla dēļ aliansei un Baltijas valstīm pret pastāvīgajiem draudiem jābūt gatavām jau šobrīd. “Viņi jau ir skaidri deklarējuši savus nodomus pārņemt Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas neatkarību, lai atjaunotu agrākās PSRS robežas. Šobrīd tas ir mūsu uzdevums novērst viņiem iespēju uzsākt jaunu karu,” viņš atgādina.
Draudu uztveres līmenī īpašu uzmanību nesen izpelnījās Kremļa saimnieka paziņojumi par nodomu atjaunot un palielināt Krievijas bruņoto spēku apjomu. Tas ietver ne tikai apņemšanos ieguldīt būtiskus līdzekļus, lai palielinātu armijas skaitlisko apjomu, bet arī turpināt nesen uzsāktās militārās reformas, kuru ietvarā agrākā Rietumu kara apgabala vietā izveidoti divi jauni – Maskavas un Ļeņingradas militārais kara apgabals. Šo izmaiņu kontekstā NATO Ziemeļaustrumu korpusa štāba komandieris uzsver, ka Latvijas sabiedrība var justies pilnībā droši, jo sabiedrotie kopīgi ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem cieši seko līdzi Krievijas militāro spēju attīstībai.
Krievijas militārās attīstības kontekstā viņš atgādina, ka Baltijas valstis nav vienas šajā pretstāvē. Uz to norāda to nāciju skaits, kas pārstāvētas Latvijā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā.
“Man jūsu integritāte, Latvijas valsts un sabiedrības brīvība ir tikpat būtiska, cik manas ģimenes brīvība un iespēja dzīvot labklājības valstī. Pats fakts, ka esmu šeit, Ādažu poligona šautuvē, ir signāls tam, ka mana apņēmība ir visas kopējās alianses apņēmība atzīt to, ka Baltijas valstu drošība ir mūsu visu kopējā drošība,” viņš piebilst.
Komandiera ieskatā šobrīd nav vērts vērtēt to, cik ilgā laikā Krievija būs atjaunojusi militārās spējas, lai izvērstu uzbrukumu pret NATO valstīm. Nozīme ir tam, ka šobrīd aliansei ir pieaugošs apdraudējums. Neatkarīgi no tā, cik ātri Krievijai izdosies atrauties no kara Ukrainā, lai atjaunotu militārās spējas, Baltijas valstīm un NATO ir jābūt gataviem pirmajiem.
Politiskā griba pildīt kolektīvo apņemšanos aizstāvēt katru alianses centimetru sabiedroto vidū netrūkst. “Pārliecinošs pierādījums tam bija lēmumi, kas tika pieņemti Viļņas samitā. Tobrīd 31 valsts vienbalsīgi kopā ar Zviedriju pauda šo apņemšanos. Mēs katrs būsim daudz mierīgāki, ja ticēsim mūsu apņēmībai, jo mūsu spēju apstrīdēšana nekādā veidā nepalīdz,” sarunas noslēgumā rezumē ģenerālleitnants Jirgens-Joahims fon Zandrarts.
