Atsākot uzbrukumus pie Harkivas, Krievijas galvenais stratēģiskais mērķis tomēr arvien varētu būt pilnībā okupēt četrus citus Ukrainas reģionus, otrdien intervijā TV3 pieļāva Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns.
Krievijas diktators Vladimirs Putins jau pēc pirmajiem kara mēnešiem parakstīja rīkojumu par Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu iekļaušanu Krievijas sastāvā. Šie apgabali nav pilnībā okupēti, attiecīgi Pudāns lēsa, ka tieši to ieņemšana arvien varētu būt Krievijas galvenais stratēģiskais mērķis, bet uzbrukums pie Harkivas atsākts ar mērķi, lai Ukraina atvilktu kādu daļu savu spēku no esošās frontes, padarot pozīcijas tur ievainojamākas.
Zemessardzes komandieris vērtēja, ka kopumā Harkiva krieviem vēl arvien ir neieņemams mērķis, vismaz ar tur pašlaik koncentrētajiem resursiem. Viņš sprieda, ka arī paši krievi to saprot, taču viņu mērķis neesot vis ieņemt pilsētu, bet spiest Ukrainu sadalīt militāros resursus.
Pudāns uzsvēra, ka Krievija šobrīd izmanto Rietumu radīto bruņojuma iztrūkumu Ukrainā, lai vēl vairāk paplašinātu fronti, liekot ukraiņiem izvēlēties, vai cīnīties par jebkuru teritorijas metru, vai zināmā mērā pietaupīt kādus resursus.
Militārpersona atzīmēja, ka ziemeļaustrumu frontē Krievija izmanto savas stiprās puses - aviāciju un artilēriju no savas teritorijas, kas ukraiņiem ir vāji aizsniedzami mērķi, tostarp tādēļ, ka daļa Rietumvalstu joprojām uzliek ierobežojumus to piegādātās munīcijas izmantošanai Krievijas teritorijā.
Viņš cer, ka Ukraina spēs mobilizēties un ka dziļāk savā teritorijā pie Harkivas būs spējusi pamatīgāk sagatavot aizsardzības pozīcijas.
Vērtējot spēku samērus, eksperts atzina, ka cilvēku pārsvars ir Krievijas pusē un līdzīgi ir ar bruņojumu, īpaši artilērijas jomā. Ukraina ir spēcīgāka dronu izmantošanā, taču šīm spējām nav tik lielas uguns jaudas. Tikmēr jaunās ASV bruņojuma piegādes vēl īsti frontē nav manāmas.
Savukārt vērtējot Putina lēmumu līdzšinējo aizsardzības ministru Sergeju Šoigu nomainīt ar līdzšinējo pirmo vicepremjeru Andreju Belousovu, Pudāns sprieda, ka šī izvēle liecina par gatavošanos ilgstošam karam, lielāka uzsvara likšanu uz militārās industrijas izvēršanu un ekonomikas pakārtošanu kara vajadzībām.
