Pagājušajā piektdienā starptautiskajā konferencē "Krievijas karš pret Ukrainu: Stratēģija, militārās tehnoloģijas un Eiropas drošība" Miera pētniecības un drošības politikas institūta eksperts doktors Matiass Šulce (Matthias Schulze) sniedza analīzi par kiberoperāciju lomu un efektivitāti mūsdienu konfliktos, balstoties uz novērojumiem no notiekošā karā Ukrainā.
M. Šulce savā prezentācijā uzsvēra, ka kiberoperācijas, pretēji dažām izplatītām pārliecībām, nav spēles noteikumu mainītājs vai perfekta ieroča forma. Viņš atsaucās uz Deivida Sangera grāmatu "Perfect Weapon", kurā autors apraksta teorētiskās iespējas, ko sniedz kiberkarš, kā valstu pilnīgu apturēšanu no attāluma, enerģijas tīklu uzlaušanu vai kodoliekārtu kontroles sistēmu pārņemšanu. Lai gan tas ir iespējams teorijā, praksē ir būtiski ierobežojumi.
Viņš skaidro, ka kiberieroči ir nevis parasti ieroči, bet gan daudzfunkcionāli rīki. Tie var veikt dažādus uzdevumus, bet ar noteiktiem ierobežojumiem. Viņš izskaidroja, ka kiberoperācijām nepieciešams ilgs laiks, lai tās sagatavotu un izvērstu. Piemēram, Krievija gadiem ilgi aktīvi darbojās Ukrainas tīklos, lai sagatavotu "digitālo kaujaslauku".
Kiberuzbrukumiem nepieciešams rūpīgs izpētes darbs, sistēmu izlūkošana un ievainojamību atrašana. Turklāt tie prasa, lai kāds klikšķinātu uz pikšķerēšanas e-pasta, izvairītos no atklāšanas sistēmām un veiktu sarežģītas tīkla izlūkošanas darbības.
Pētnieks arī norādīja, ka, lai gan Rietumu kibertaktikas bieži runā par spēka multiplicēšanas efektiem kaujas laukā, to īstenošana reālā kaujas situācijā ir ārkārtīgi sarežģīta. Kiberspējas pret ienaidnieka tankiem, lidmašīnām vai komandvadības sistēmām ir grūti īstenojamas, jo šīs sistēmas bieži vien ir labi aizsargātas.
Viens no galvenajiem eksperta secinājumiem ir, ka kiberoperāciju lielākā vērtība slēpjas izlūkošanā un psiholoģiskajās operācijās. Kiberuzbrukumi, kas paredzēti datu nozagšanai un analīzei, var sniegt svarīgu informāciju par mērķu sastāvu un spēku izvietojumu, kā arī veicināt psiholoģiskās operācijas.
Noslēgumā viņš uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību informācijas domēnam. Rietumi ir pārāk koncentrējušies uz kiberspējām, neņemot vērā kognitīvo dimensiju un dezinformācijas izplatīšanu. Viņš aicināja uzlabot stratēģisko komunikāciju, pretdezinformācijas pasākumus un sabiedrības izturību.
