Ukrainas karš ir pirmais lielais starpvalstu karš, kurā abas puses izmanto ievērojamu skaitu tālās darbības ieroču sistēmas, kas ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu mūsdienu augstas intensitātes karadarbībā. Pagājušajā piektdienā Nacionālās aizsardzības akadēmijas starptautiskajā konferencē "Krievijas karš pret Ukrainu: Stratēģija, militārās tehnoloģijas un Eiropas drošība" Oslo Universitātes eksperts Fabians Renē Hofmans (Fabian Rene Hoffmann) sniedza ieskatu par tālās darbības ieroču būtisko lomu mūsdienu karadarbībā, atklājot to ietekmi uz Krievijas kodolraķešu arsenāla nākotni.
Viens no Fabiana Hofmana galvenajiem uzsvariem ir nepieciešamība investēt gan tālās darbības munīcijā un ieroču sistēmās, gan pretgaisa aizsardzībā. Viņš norāda, ka, lai gan pirms kara bija izplatīts uzskats, ka raķetes vienmēr tiks cauri pretgaisa aizsardzībai, Ukrainas karš ir pierādījis, ka pretgaisa aizsardzība ir daudz efektīvāka nekā sākotnēji cerēts. Kā atklāj pētnieks, īpaši veiksmīga ir bijusi zemskaņas spārnotu raķešu un īsa darbības rādiusa ballistisko raķešu pārtveršana.
Taču Hofmans brīdina, ka, ņemot vērā raķešu sistēmu ievainojamību, pastāv liela iespējamība, ka tiktu veikts plašs raķešu uzbrukums, lai atklātu pretgaisa aizsardzības vājās vietas. Viņš skaidroja to ar Irānas piemēru, kad tā veica plašu uzbrukumu Izraēlai, vienlaikus palaižot 120 ballistiskās raķetes, lai nodrošinātu, ka dažas no tām sasniedz savu mērķi.
Lai uzlabotu raķešu sistēmu izdzīvošanu un efektivitāti, Hofmans uzsver nepieciešamību pēc ātruma un neredzamības. Lai gan viņš atzīst, ka Krievija ir centusies attīstīt ātrākas raķetes, kas Ukrainai ir radījis grūtības tās pārtvert, kā “Kh-22”, taču Rietumu valstis un Ukraina ir izstrādājušas spārnotās raķetes, kas ir bijušas veiksmīgākas, pateicoties to “stealth” īpašībām.
Tas rada zināmu dilemmas NATO, taču, kā Hofmans uzsver, ka NATO nekādā gadījumā nedrīkst apturēt šo svarīgo konvencionālo raķešu spēju piegādi, ņemot vērā to lielo vērtību konvencionālajā karadarbībā. “Taču no stratēģiskās stabilitātes viedokļa vai ja kādreiz nākotnē atkal kļūs aktuāla ieroču kontrole, šie jautājumi būs ļoti svarīgi, un mums būs jāņem vērā,” norādīja pētnieks.
Nobeigumā viņš atzīst, ka tālās darbības ieroči ir absolūti būtiski mūsdienu karadarbībā, ņemot vērā Ukrainas pieredzi. “Mēs redzam, ka dažas NATO dalībvalstis jau aktīvi iegulda šāda veida tehnoloģijās, un es esmu pārliecināts, ka vēl vairāk dalībvalstu to darīs nākotnē. Šīs spējas ir ļoti svarīgas NATO aizsardzības stratēģijai, tomēr tās arī sarežģīs situāciju kodolieroču jomā,” viņš secina.
