NATO ir vēlme atturēties no tālākas konfrontācijas eskalācijas ar Krieviju, intervijā LTV "Rīta panorāmai" vērtēja Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns.
Runājot par Polijas amatpersonu izteikumiem par iespēju notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas, vēstnieka skatījumā, poļu amatpersonas vairāk paudušas teorētisku iespējamību.
Par šādu rīcību būtu jāpanāk vienošanās starp visām NATO valstīm, bet NATO sabiedrotajos nav redzams viennozīmīgs viedoklis, ka tas būtu darāms, sacīja Poikāns.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik šādai raķešu notriekšanai nav atbalsta, jo NATO ir vēlme atturēties no tiešas karadarbības un no tālākas konfrontācijas eskalācijas ar Krieviju.
Kā ziņots, priekšlikums Polijai notriekt Krievijas raķetes, kas dodas Polijas teritorijas virzienā, kamēr tās vēl atrodas Ukrainas gaisa telpā, tika iekļauts drošības sadarbības līgumā, kuru Varšavā parakstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Pēc vienošanās noslēgšanas Tusks norādīja, ka 8.jūlijā jāapspriež Polijas virzienā lidojošo raķešu notriekšana virs Ukrainas, uzsverot, ka šajā jautājumā ir nepieciešama NATO solidaritāte.
Zelenskis pauda pārliecību, ka vienošanos iespējams ātri īstenot, lai gan Polija pirms mēģinājuma notriekt Krievijas raķetes apspriestos ar NATO sabiedrotajiem.
"Šajā posmā tā ir ideja. Mūsu vienošanās paredz, ka mēs šo ideju izpētīsim," NATO samita laikā Vašingtonā sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. "Mūsu dilemma ir šāda. Ja mēs tās notrieksim tikai tad, kad tās ielidos mūsu gaisa telpā, atlūzas apdraudēs mūsu pilsoņus un mūsu īpašumus," piebilda ministrs, norādot, ka ukraiņi piedāvā notriekt Ukrainas gaisa telpā raķetes, kas šķērso Rietumukrainu un virzās uz Poliju.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iebilst pret ideju, ka Polija varētu notriekt Krievijas raķetes virs Ukrainas reģioniem, kas atrodas blakus Polijas robežai.
